Vēl pirms dažiem mēnešiem pamestajā armijas pilsētiņā "Skrunda – 1" bez problēmām nevarēja iekļūt. To apsargāja sargs, bet tagad tajā var ieiet jebkurš, ja viņu nenobiedē "ķieģelis" ar uzrakstu "Privātīpašums". "Kasjauns.lv" piedāvā fotoreportāžu par to, kāda Skrundas kara pilsētiņa izskatās šodien.
"Nekas neliecina, ka pilsētiņa kādam rūpētu"
Pilsētpētnieku biedrības "Grauzti.lv" pārstāvis Māris Rudzītis pastāstīja: "Esam ļoti sarūgtināti, ka šī pilsētiņa ir pamesta likteņa varā. Kaut arī visi iebraucamie ceļi pilsētiņas otrā pusē jau sākotnēji ir aizšķērsoti ar nogāztiem kokiem un citādi norobežoti, lai nevarētu ar autotransportu piekļūt pilsētiņas citās pusēs, izņemot galveno kontrolpunktu, tomēr sarga neesamība ļoti drīz šo pilsētiņu sabojās.
Ņemot vērā, ka šī Latvijā ir tāda vienīgā ļoti labi saglabātā padomju armijas pilsētiņa, iespējams, pat Baltijā, tad tās pilnīga izdemolēšana būs liels zaudējums. Kā piemēru var minēt ļoti līdzīgo pilsētiņu Irbenē jeb tā saukto "Zvaigznīti", kur pilnīgi viss ir izdemolēts un izzagts.
Daudzi mums pazīstamie ārvalstu tūristi un pilsētvides pētnieki atzīst, ka "Skrunda – 1" ir kaut kas unikāls un ļoti īpašs. Un tas viss ir pateicoties tam, ka daudzus gadus to rūpīgi apsargāja, piekļuve bija tikai ar atļaujām un šāda pilnīga iekonservēšana to pasargāja, ja ne pilnībā, tad ļoti tuvu labam stāvoklim. Šobrīd visur mētājas uzgaļi no gāzes baloniem ar kuriem, acīmredzot, notika metāla priekšmetu zāģēšana, visās mūsu apskatītajās ēkās ir demontēti radiatori, sabojāti daudzi sienu gleznojumi, izsisti logi. Nekas neliecina, ka pilsētiņa kādam rūpētu un īpašnieks vēlētos kaut ko ar to darīt."
Iniciatīva nogremdē Skrundas pilsētiņu
Jāatgādina, ka pēc okupācijas armijas aizvākšanās no Skrundas pilsētiņas 1999. gadā tā nonāca Latvijas valsts īpašumā. Privatizācijas aģentūra šo gadu laikā vārda tiešā nozīmē ir muļļājusies, nesaprotot, ko ar pamesto pilsētiņu darīt. Sākotnējās ieceres par tās atdzimšanu, rūpniecības attīstību vai militārā tūrisma attīstību, pēc visa spriežot, nu ir izgaisušas.
Vispirms izsolē par Skrundas pilsētiņas pirkšanu uzvarēja Krievijas uzņēmums "Aļeksejevskoje – Serviss", kas īpašumu nosolīja par 1,55 miljoniem latu. Taču tas nesamaksāja pirmo iemaksu un tāpēc Privatizācijas aģentūra par jauno izsoles uzvarētāju atzina otru dalībnieku – Magomedu Gurbanovu. Arī viņš nesamaksāja pirmo iemaksu. Rezultātā Privatizācijas aģentūra izsludināja jaunu izsoli un pilsētiņu par 170 tūkstošiem latu ieguva krievu biznesa pārstāvji - SIA "Iniciatīva Europa".
Neoficiāla informācija liecināja, ka īpašnieki bija cerējuši, ka objektā spēs savākt tik daudz krāsainā metāla, kas ļautu ne vien atgūt investīcijas, bet arī labi nopelnīt, bet realitāte izrādījās skaudrāka – teritorijā vairs nekas vērtīgs nebija atlicis. Tā nu pāris gadus "Iniciatīva Europa" nav likusies zinis par šo īpašumu.
"Tagad tur vairs savu degunu nebāžu"
Ints Folkmanis, kurš savas dzīves 13 gadus bija veltījis Skrundas kara pilsētiņai – laikā no 1988. gada viņš bija sabiedriskais novērotājs un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas starptautiskās komisijas dalībnieks, kurš uzraudzīja padomju armijas izvākšanos no Latvijas, sacīja: "Tas ir privātīpašums un viņi tur dara, ko grib. 13 gadus veltīju Skrundai un tagad tur vairs savu degunu nebāžu."
Viņš ar rūgtumu noskatās, kā postā aiziet savulaik labā stāvoklī bijusī pilsētiņa. Folkmanim draugi teikuši: būtu zinājuši, ka par 150 tūkstošiem var nopirkt Skrundas pilsētiņu, nebūtu braukuši uz Īriju, bet gan biznesu attīstījuši tepat. Tagad Skrundā vairs nav ne armijas pilsētiņas, ne iedzīvotāju, kuri aizbraukuši peļņā uz Īriju.
Skrundas novada vadītāja Kleinberga dusmojas
Dusmīga par Skrundas armijas pilsētiņā notiekošo ir arī Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Viņa teic, ka "Iniciatīva Europa" pašvaldībai ir parādā vairāk nekā 6000 latu – nekustamā īpašuma nodokli, kas neesot maksāts kopš 2011. gada nogales. Viņai arī nav ne jausmas, kur meklēt un kā sazināties ar izdemolētās pilsētiņas īpašniekiem. Neko nezinot arī par viņu nodomiem. Pašvaldības policija tikai ik pa laikam apbraukā apkārt armijas pilsētiņai, jo tajā iebraukt nedrīkst – tas ir privātīpašums. Bet galvenā sāpe jau nav par nesamaksāto nodokli vai pazudušo īpašnieku, bet gan tas, ka postā aizgājis unikāls objekts.
Pilsētiņā savulaik bija vairāk nekā 60 ēkas – gan daudzstāvu dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas, gan kultūras un sporta nami, gan slimnīca un tirdzniecības centrs. Armija pirms 15 gadiem tās atstāja ideālā kārtībā, bet nu no tām nekas nav palicis pāri. "Esmu dusmīga, kā mūsu valsts varēja pieļaut, ka tā nolaista pilsētiņa, kuru atstāja ideālā kārtībā," sašutusi teica Skrundas novada pašvaldības vadītāja.