Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka ir bijušas situācijas, kad ļoti daudz noziedzīgu darbību ir izdarītas ar bērniem pēc adoptēšanas uz ārvalstīm. Lai neradītu problēmas ar ārvalstu diplomātiem, deputāts atturējās nosaukt konkrētu valsti, tomēr viņš norādīja, ka vienā no Eiropas zemēm pirms desmit gadiem adoptēja vairāk nekā 100 bērnus, kuri pazuda, un viņus nevarēja atrast. Līdz ar to secināms, ka ir bijuši šausminoši gadījumi attiecībā uz to, kas notiek ar bērniem.
Savukārt alternatīvo ģimenes māju "Zvannieku mājas" līdzdibinātāji Juris Cālītis un Sandra Dzenīte-Cālīte pauda neizpratni, kur nonāk daļa no adopcijas aģentūru naudas izdevumiem. Piemēram, viena no adopcijas aģentūrām paredz programmas īstenošanas izdevumos 6000 ASV dolāru (3162 latus), kas nav atvēlēti nedz advokātiem, nedz tulkošanai, nedz kādiem citiem izdevumiem.
Taujāta par šādu situāciju, Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa atbildēja, ka valsts amatpersonas deklarācijā ir redzami visi viņas ienākumi. Komentējot "Zvannieku mājas" pārstāvju norādi uz to, ka ar adopcijas aģentūrām ir saistīts kāds bijušais LM darbinieks, L. Liepiņa sacīja, ka to varētu vērtēt kā neētisku rīcību.
"Zvanniekos" ir apvienojušies brīvprātīgie, lai rūpētos un sniegtu palīdzību lauku bērniem, liecina vietnē www.zvannieki.lv publicētā informācija.
Kā ziņots, komisija pēc tās priekšsēdētājas Aijas Barčas (ZZS) ierosinājuma šodien vienojās rudenī atsākt darbu pie adopcijas jautājuma sakārtošanas.