Darba devējam, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku dalībnieka iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma – 8. jūlijs – viņam jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15. jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte, informēja Saeimas preses dienestā.
Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem – pārskata perioda ietvaros. Šis darbs netiks uzskatīts par virsstundu darbu.
Vienlaikus par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā. Tādēļ komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013. gada 31. decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu.
6. jūnijā Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā lasījumā bija atbalstījuši grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, paredzot, ka uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem dienu pēc noslēguma noteiktu par atpūtas dienu un to pārceltu uz šā gada 23.novembri. Šī versija paredzēja brīvdienas noteikšanu visiem iedzīvotājiem – ne tikai svētku dalībniekiem, taču pret to iebilda uzņēmēji.
13.06.2013 10:09
Brīvdiena pēc Dziesmu svētkiem pienāksies tikai svētku dalībniekiem
Autors Apriņķis.lvSaeimas ceturtdien kā steidzami galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā paredz, ka šogad brīvdiena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem.