Saskaņā ar VZD datiem laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam Latvijas teritorijā ir veikti darījumi ar nekustamo īpašumu 2,2 miljardu latu apmērā. No tiem 11 % jeb darījumi aptuveni 240 miljonu vērtībā bijuši saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu.
Pārskatā aplūkotajā laika posmā ārvalstu fiziskās personas iegādājušās nekustamo īpašumu kopumā 440 miljonu latu vērtībā, tostarp darījumi 200 miljonu latu vērtībā notikuši bez termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījuma.
Saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju visvairāk tiek pirkti mājokļi – dzīvokļi un privātmājas.
Ārvalstnieku interese par nekustamajiem īpašumiem Latvijā uztur jauno mājokļu projektu attīstību, tajā pašā laikā būtiski neietekmē nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, norāda VZD.
Pārskatā secināts, ka lielākais ārvalstu naudas apjoms ieplūst nekustamā īpašuma darījumos pilsētās, bet interese par īpašumiem Latvijā nav vienāda visās pilsētās. Lielākā daļa ārvalstnieku naudas ieplūst Rīgā (45 %) un Jūrmalā (40 %).
Visvairāk naudas ārvalstnieki tērē darījumos ar dzīvokļiem – aptuveni 55 %, it sevišķi jauno projektu segmentā. Recesijas laikā daļai jauno mājokļu projektu attīstība tika apturēta. Tāpēc var apgalvot, ka ārvalstnieki, jauno projektu pircēji izglāba projektu attīstītājus, nodrošinot stabilu pieprasījumu, norāda VZD. Ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem Rīgā un Jūrmalā patlaban ir tik liela, ka daudzi projektu īstenotāji attīsta jaunos mājokļu projektus, orientējoties tikai uz ārvalstniekiem.
Gan Rīgā, gan Jūrmalā jauno mājokļu projektu segmentā ārvalstnieku nauda būtiski konkurē ar Latvijas pilsoņu ieguldījumiem.
Lielākā daļa pircēju skaita un ieguldītās naudas ziņā ir no Krievijas – vairāk nekā trīs ceturtdaļas, tad Ukraina, Kazahstāna. Saskaņā ar nekustamā īpašuma starpniecības kompāniju un attīstītāju atzinumiem aptuveni 10 līdz 20 % Krievijas pilsoņu pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas pārceļas uz dzīvi Latvijā.
Pārskatā aplūkota arī termiņuzturēšanās atļauju ietekme uz kadastrālajām vērtībām. Saskaņā ar tirgus vērtības definīciju VZD, nosakot bāzes vērtības, nav pamata izslēgt darījumus, kur pircēji ir ārvalstnieki, tostarp tādi, kuri iegādājas nekustamo īpašumu saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām.
Tomēr pašlaik spēkā esošā datu uzskaite un esošais masveida vērtēšanas modelis nenodrošina iespēju atbilstoši novērtēt jaunās, kvalitatīvi rekonstruētās un ekskluzīvās ēkas, skaidro VZD. Līdz ar to ārvalstnieku veiktie darījumi ekskluzīvo un jauno īpašumu segmentā, kadastrālo vērtību neietekmē un minētie darījumi netiek izmantoti sērijveida dzīvokļu un neekskluzīvo mājokļu kadastrālo vērtību bāzes izstrādē.
Ārvalstnieku ietekme Latvijas nekustamā īpašuma tirgū patlaban ir aktuāla lauksaimniecības un meža zemes segmentā, un VZD tā analizēta jau iepriekš. Jaunākajā pārskatā uzmanība pievērsta pircēju un objektu analīzei – ko iegādājas trešo valstu pilsoņi ar vai bez saistības ar termiņuzturēšanās atļaujām un ko iegādājas Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu kapitālu.