Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Dziesmu dienas tradīciju Latvijā iedibināja Emīls Melngailis, Inčukalnā to aizsāka Ralfs Alunāns, bet atjaunoja Vitalis Kikusts. Pateicoties viņam, mūsu novadā tā izskanēja jau 44. reizi un, iespējams, ka Inčukalns ir vienīgā vietā, kur Melngaiļa iedibinātā tradīcija saglabājusies," stāsta Inčukalna Tautas nama vadītāja Inga Freimane. "Dziesmu svētku koordinatori un diriģenti, ieskaitot Jāni Baltiņu un Kasparu Ādamsonu, sarunā atzina, ka Dziesmu svētku skaits nekad nesasniegs Inčukalna Dziesmu dienu skaitu, jo tās ir katru gadu."

Rīkojot šos svētkus, inčukalniešu galvenais noplūks ir saglabāt Dziesmu dienas tradīciju un izdziedāt Dziesmu svētku repertuāru. 44. Dziesmu dienā īpaša uzmanība bija veltīta mūsu izcilajam komponistam Jāzepam Vītolam, jo viņam šogad ir 150 jubilejas gads. Pierīgas novadu kopkora izpildījumā izskanēja viņa kora mūzikas skaistākās pērles "Gaismas pils", "Upe un cilvēka dzīve," kantāte "Ziemeļblāzma".

Dziesmu dienā viesojās un kopkora priekšā stājās arī ļoti cienījamu vecumu sasniegušie goda diriģenti Alberts Skuja un Jānis Veismanis. Tāpat inčukalniešiem lepnums par to, ka uz skatuves kāpa jaunais un talantīgais diriģents Kaspars Ādamsons, un viņa vadībā izskanēja "Gaismiņa ausa", ko dzirdēsim arī lielajos Dziesmu svētkos. Vitalis Kikusts jauno kolēģi raksturoja īsi un kodolīgi: "Kaspars ir dzimis, lai būtu par diriģentu."

"Uz brīvdabas svētkiem parka estrādē sanāk gan mazi bērni, gan vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nav viegli mierīgi nosēdēt un noskatīties visu koncertu," stāsta Inga Freimane. "Bet nobeigumā, kad skanēja Ērika Ešenvalda "Dvēseles dziesma," iestājās tāds klusums, ka šķita, visapkārt viss ir pamiris. Visi kā viens, gan veci, gan jauni, gan pavisam mazi, klausījās dziesmā, kas patiesi aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Domāju, ka "Dvēseles dziesma" nostāsies blakus "Gaismas pilij" un gadu no gada turpinās skanēt mūsu Dziesmu svētku repertuārā."