Ko darīt ar grāmatām, kas izlasītas, un ilgstoši snauž mājas grāmatplauktā, ir jautājums, kas ik pa laikam nodarbina teju katru lasītāju. Cieņa pret grāmatu neļauj to izmest, tāpēc aktuāls ir jautājums, kur to likt. "Daudzi cilvēki nes uz bibliotēku grāmatas, kas ģimenē vairs nav vajadzīgas, bet visas paņemt mēs nevaram," pieredzē dalās Ropažu bibliotēkas vecākā bibliotekāre Agnese Pinkovska. "Domājot, kā labāk risināt šo jautājumu, bibliotēkas vadītājai Dacei Smukšai radās ideja izveidot grāmatu plauktu ar uzrakstu "Lasītājs dāvina lasītājam" un novietot to pie ieejas bibliotēkā. Tajā cilvēks var atnest un ielikt savas grāmatas, un paņemt sev vajadzīgās no tām, kuras atnesuši citi. Arī mēs šo plauktu pārskatām, jo gadās, ka starp sējumiem ir tādi, ko prasa lasītāji, bet kuru nav bibliotēkas fondos vai tie ir tikai dažos eksemplāros."
Bibliotekāre Lauma Cālīte atzīst, ka cilvēku atsaucība ir ļoti liela: "Jau pirmajās dienās grāmatu plaukts bija pilns. Tajā bija bērnu grāmatas, romāni, dzeja, arī pa kādam nozaru literatūras sējumam un izdevumam angļu valodā. Gan mazajiem, gan pieaugušajiem ir ko izvēlēties, un runīgākie lasītāji saka: "Ļoti feina ideja! Labi, ka tāds plaukts ir ierīkots!"
Ropažnieki nesot romānus, ko atkārtoti vairs nelasīs, tāpat bilžu grāmatas un pasakas, no kurām viņu atvasītes jau izaugušas, kā arī izglītojošu literatūru, kuras gudrības jau apgūtas. Un ir labi ne tikai cilvēkiem, bet arī grāmatām, jo no saimniekiem, kuru plauktos tās gulēja neaiztiktas, literatūras darbi nokļūst mājās, kur atkal tiek šķirstīti, lasīti un jūtas vajadzīgi.