Pagājušās nedēļas nogalē norisinājās pirmās Latvijas koru skates, kurās jauktie, sieviešu, vīru un senioru kori no Ropažiem, Saulkrastiem, Garkalnes, Ādažiem, Salaspils, Stopiņiem, Krimuldas, Mālpils, Sējas un citiem Pierīgas novadiem rādīja savu māksliniecisko līmeni un apliecināja gatavību vasarā gaidāmajiem svētkiem dziesmai un dejai.
Svētdien kori piepildīja Siguldas 1. vidusskolu, kurā dziedātāji bija pulcējušies, lai bargajai žūrijai apliecinātu savu gatavību piedalīties grandiozākajos un tradīcijām bagātākajos latviešu svētkos.
"Repertuārs ir ļoti sarežģīts. Lai visu apgūtu, bija ārkārtīgi daudz jāstrādā," neilgu brīdi pēc uzstāšanās atzina Ropažu novada Zaķumuižas kultūras nama jauktā kora "Ozolzīle" mākslinieciskā vadītāja Daiga Galeja, kuras vadītais koris ceļa zīmi uz dziesmusvētkiem nodrošināja, izpildot tautasdziesmu "Līgo!" Ārija Šķepasta apdarē, tautasdziesmu "Neba maize pate nāca" ar Selgas Mences mūziku un Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera "Svētī debesīs šo zemi". Diriģente kori "Ozolzīle" vada trešo gadu, taču pati pirmo reizi dziesmusvētkos piedalījusies 1973. gadā, kad dziesmu un deju svētki svinēja simtgadi. Spilgti un ar rūgtumu atmiņā palikuši kādi dziesmusvētki padomju gados, kad tajos piedalījies arī Latvijas PSR armijas pūtēju orķestris. "Tas šķita kas pilnīgi nepieņemams un svešs dziesmusvētku kustībai."
Pierīgas koru māksliniecisko un tehnisko sniegumu vērtēja profesionāla žūrijas komisija, tostarp Noslēguma koncerta mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa un virsdiriģents Mārtiņš Klišāns. "Žūrija vērtēja to, kā diriģents un koris veido mūziku, lai visi nebūtu vienādi, lai ir dažādība, krāsainība. Tehniskais vērtējums ir par kora muzikalitāti, attieksmi, skaņu akordiem, intonāciju, dikciju, cik "dzīvi" skan mūzika u. c. niansēm," skaidroja Latvijas Nacionālā kultūras centra koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss. Žūrijas loceklis atzina, ka dažiem koriem labāko sniegumu traucējis parādīt uztraukums. "Dažkārt ir grūti pateikt, kas ir vairāk nobijies – koris vai diriģents. Vienmēr var vēlēties, lai niansēs būtu labāk."
Svētdien izskanējušajā koru skatē favorīts bija Garkalnes koris "Pa saulei", kuri priekšnesumā izmantoja arī ģitāru, akordeonu, svilpavniekus. "Protams, galvenokārt vērtējām tieši to, kā skanēja paša kora izpildījums, bet man ļoti patika, ka koris dziedāja no galvas. Tad koristiem cits skatiens un mūzika skan "dzīvāk"." Savukārt A. Birziņa atzina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo dziesmusvētku skatēm koru līmenis ir audzis. "Radās pārliecība, ka kori ir ļoti labi sagatavojušies svētkiem. Priecājos, ka daudziem ir tiešām skanīgas balsis." Tomēr A. Birziņai ir novēlējums diriģentiem būt atbildīgākiem pret partitūras lasījumu, kā arī būt drosmīgākiem muzikālajos risinājumos.
Visaugstāk novērtētajam Garkalnes novada korim "Pa saulei" šie būs pirmie dziesmusvētki. Koris izveidots pāris mēnešus pēc iepriekšējiem dziesmusvētkiem, atklāja diriģente Marta Ozola, kura kori vada kopā ar vīru diriģentu Jāni Ozolu. Kora vadītāji neslēpa, ka ir paškritiski un, ja paši būtu žūrijā, iespējams, sevi vērtētu stingrāk. Diriģenti atzīst, ka atrast pareizos vārdus, kā uztraukumā uzmundrināt kori, ne vienmēr ir vienkārši, taču galvenais ir saprast, ka arī dziesmusvētku skates ir kā svētki. "Te nav sporta sacensības, bet svētki – atrodies uz skatuves dēļiem, dziedi savu repertuāru, tāpēc šo mirkli vajag izbaudīt. Ļoti ceru, ka ar procesa izbaudīšanas brīnumu uztraukums mazinās," formulu, kā mazināt stresu, atklāj J. Ozols.
To, ka satraukums bijis liels, neslēpa neviens Siguldā sastaptais korists. "Uztraukums ir vienmēr," atzina dzīvesbiedri Zenta un Egīls, kuri jaunībā iepazinušies, tieši dziedot korī. "Dziedājām studentu gados, pēcāk bija liels pārtraukums. Taču pirms četriem gadiem pārcēlāmies dzīvot uz Saulkrastiem un, lai iepazītu cilvēkus, sākām dziedāt "Bangotnē". Bērni ir izauguši, un atkal varējām pievērsties dziedāšanai. Tagad ir sajūta, kā sākot jaunu dzīvi!" izjūtas, gatavojoties dziesmusvētkiem, atklāj saulkrastieši. Cik dziesmusvētkos piedalījušies, pāris vairs neskaita, taču sajūtas katru reizi esot neaprakstāmas.
Svētkus neskaita arī J. Ozols un par savu spilgtāko momentu, kas palicis atmiņā, sauc 2003. gada dziesmusvētkus, kad strādājis par virsdiriģentu šoferi. "Man bija tas gods vadāt virsdiriģentus. Mežaparka estrādē drīkstēja braukt tikai virsdiriģentu mašīnas. Toreiz vedu Imantu Kokaru, kad iebraucām celiņā, kurš bija diezgan šaurs, I. Kokars man saka: "Nu tad spied gāzi grīdā!" Es, protams, riktīgi gāzēju – kā nu ne, ja pats Maestro liek," amizanto gadījumu atceras J. Ozols. Savukārt M. Ozola pastāstīja, ka dzimusi laikā, kad norisinājies dziesmusvētku noslēguma koncerts, taču saviļņojošākais moments vienmēr esot brīdis, kad kori kulminācijā dzied Jāzepa Vītola "Gaismas pili".
Koru skatē Siguldā piedalījās arī vīru koris "Vecie draugi" no Krimuldas, senioru koris "Gāle" no Siguldas, Inčukalna senioru koris "Atblāzma", Carnikavas sieviešu koris "Undīne", Ādažu jauktais koris "Jumis", Lēdurgas kultūras nama jauktais koris "Lettegore", Siguldas Valsts ģimnāzijas koris "Atvars" un citi kori.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki pieskandinās un pierībinās Rīgu no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Savukārt koru skates turpināsies līdz 19. maijam, un tajās kopumā piedalīsies 390 kori no visas Latvijas.