Jaunais iestudējums "Daugava" ir stāsts par trim dažādām Latvijām, saka režisors Mārtiņš Brauns. Par to Latviju, kas tapa pati pirmā un kura tika pazaudēta II pasaules kara rezultātā, to, kas tapa 80. gadu beigās, un mūsdienu Latviju. Pirms 25 gadiem "Daugava" bija gandrīz aizliegtais gabals, bet nu piedzīvo atdzimšanu.
Baltezerā dzīvojošais komponists atzīst, ka viņa sajūtas par šī brīža Latviju nav tās pacilājošākās. "Nav ko uzspēlēt vai izlikties par briesmīgu optimismu. Zinu, cilvēkiem krīt uz nerviem viss tas skepticisms. Es agrāk ienīdu komunistus un komunismu, bet tagad jau iezīmējas vairākas līnijas, kas pie komunistiem bija labāk. Pilnīgi kauns to teikt. Ir milzīga atšķirība starp godīgiem cilvēkiem un lieliem zagļiem. Viens otrs miljonārs aicina nākotnē raudzīties optimistiski, pietiekot sūkstīties. Jā, viņš tā var teikt," savas izjūtas neslēpj komponists.
Atmodas laiks M. Brauna atmiņās joprojām ir dzīvs. Viņš to atminas kā brīnišķīgu un cerību pilnu laiku. "Bet atkal – kas tagad notiek? Pārkrievošana turpinās, tie paši čekisti un komunisti ir miljonāri. Protams, var jau teikt – ko tad pats neej Saeimā vai vēl kaut kur, bet es tiešām neesmu tik iedomīgs, lai uzskatītu sevi par tādu zelta gabaliņu. Var jau būt, ka cilvēks, kāpjot pa karjeras kāpnēm un pamazām saņemot kukuļus, izmainās gribot negribot. Arī es nevaru galvot, ka nemainītos. Šķiet jau, ka nemainītos, bet ej tu sazin. Kādreiz teica – lai nāk pie valdības tas, kas jau sazadzies, viņam jau pietiek, būs drošāk. Bet nē, tā ir slimība. Vienmēr būs par maz."
Dienā pirms pirmizrādes komponists saaukstēšanās dēļ runā ar grūtībām, trūkst elpas. Viņš atzīst – nekāda dziedāšana līdzi Latvijas Kultūras akadēmijas korim "Sōla" nesanāks, bet, kad atveseļosies, tad gan. "Ir vietas, kur vajag ritīgi jaudīgi uzdziedāt," piebilst komponists. Dziesmā "Saule. Pērkons. Daugava" ir seno latviešu gars, zināmā mērā tā ir protesta dziesma – kā tautas dvēselīte, saka M. Brauns.
"Daugavas" dziesmas arī mūsdienās ir saglabājušas savu aktualitāti, tāpēc iestudējums būs interesants gan tiem, kas redzējuši "Daugavu" Valmieras teātrī pirms 25 gadiem, gan tiem, kam pašiem tagad tikai 25, spriež komponists. Tā kā režisors Mārtiņš Eihe ir jaunāka gadagājuma, tad, saliekot kopā komponista un režisora radīto, var izdoties baudāms darbs, pieļauj M. Brauns.
Uzaicinājumu no Valmieras Drāmas teātra pēc ceturtdaļgadsimta atkal no jauna augšāmcelt "Daugavu" komponists pieņēmis labprāt. "Par jauniem darbiem es tikai priecājos. Paralēli šobrīd norit pamatīgs darbs pie Agra Daņiļēviča iestudējuma "Viena asins tev un man". Tas pirmizrādi piedzīvos 3. maijā. Arī dziesmu svētku atklāšanas koncertam es uzrakstīju 12 kora fragmentus un 12 instrumentālus fragmentus, kam klāt nāks 12 etno novadu dziedājumi."