"Tas nebūs nekāds laupītāju gabals," uzsver izrādes režisors Valdis Pavlovskis. "Jā, tur ir piedzīvojumi, laupītāji, teiksmaini radījumi un briesmas, kuras uzglūn no katra stūra, bet tas, ko gribu parādīt es, ir mīlestības varenais spēks. Tas būs stāsts par attiecībām," viņš skaidro.
Dižās Astrīdas Lindgrēnes brīnišķīgajā, fantāzijas un piedzīvojumiem apvītajā stāstā "Ronja – laupītāja meita" diviem vadoņu bērniem, Ronjai un Birkam, izdodas samierināt naidīgās un ārēji tik atšķirīgās laupītāju bandu pretrunas, atklāt kādu senu noslēpumu un iepazīt īstu draudzību, kas pārvēršas trauslā un vārdos nenosauktā pirmajā mīlestībā.
"To izlasot pirms trīsdesmit pieciem gadiem, es priecājos par fantastisko mežu klintīm, aizu, upi, laupītāju cietoksni un dēkām, noslēpumainajiem radījumiem un mazāk pievērsu uzmanību pašas Ronjas un Birka attiecībām. Viņu draudzībai, kas īstenībā pārauga par mīlestību. Bet, lasot šo darbu jau "šodien" kā režisors, ieraudzīju, ka arī divdesmit pirmā gadsimta mazo skatītāju varētu savaldzināt ar pavisam vienkāršām attiecībām, ko viņu vecumā paši bērni baidās nosaukt īstajā vārdā – par pirmo mīlestību," atzīst V. Pavlovskis.
Režisora un aktieru darbs, veidojot šo izrādi, paplašinās ārpus pazīstamajiem paņēmieniem, jo pirmo reizi izrādes lelles veidotas nevis no ierastiem materiāliem, bet gan no metāla un koka, arī to vadīšanas principi ir atšķirīgi. "Aktieriem šīs lelles ir jāiepazīst, jāizjūt... mums visiem šis ir tāds spēlēšanās process, lai katru no tēliem iedzīvinātu, piešķirtu tam raksturu," uzsver režisors.
Ilzes Vītoliņas radītie leļļu tēli ļauj nesamierināmi cīnīties kokā veidotajiem Matisa bandas laupītājiem ar dzelzī un varā veidotajiem Borkas vīriem. Maskas, kostīmi un dažādu tipu lelles palīdz noticēt īstiem brīnumiem un briesmām. Savukārt Kristapa Skultes scenogrāfija aicinās fantazēt un noticēt šai "mežonīgajai dabiskajai pasaulei", kurā notiek šis stāsts un kuru nedrīkst mainīt vai pat iznīcināt nekādu cēlu mērķu, tehnoloģiju vai attīstības vārdā.
"Dabiskais un dabīgais, pirmatnējais un patiesais, scenogrāfijā, lellēs un tēlu (aktieru) attiecībās – tie ir mērķi, kuri jāsasniedz šajā izrādē. To palīdzēs izdarīt arī Kristapa Krievkalna radītās dziesmas un oriģinālā mūzika, kas tiks atskaņota uz skatuves un papildināta ar dzīvo instrumentu skanējumu," stāsta režisors.