Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Maskošanās ir ļoti sena un ļoti izplatīta tradīcija arī Latvijā," stāsta Latvijas folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. "Kad sākām pievērst uzmanību latviešu maskām, atklājām, ka mums ir ne tikai ap 2 miljoniem tautasdziesmu un vairāk nekā 260 tautas tērpu variantu, bet arī vairāk nekā 70 dažādu masku grupu nosaukumu. Tā ir liela bagātība, kas ir ļoti interesanta, savdabīga un tāpēc mēs pievērsāmies tās pētniecībai. Ar maskām mūsu senči veica rituālus dažādos ģimeņu godos, izmantoja māju iesvētībās, nodrošināja lauku auglību, bagātu ražu un ļoti plaši pielietoja gadskārtu svētkos."

A. Kapusts pastāstīja, ka doma rīkot masku tradīciju festivālu radās pirms vairāk nekā desmit gadiem. Impulss nācis no daugavpiliešiem, jo viņiem ļoti gribējās rīkot masku festivālus. Pirmie pieci festivāli notika Daugavpilī, bet tad dalībnieki, kuri bija no visiem Latvijas novadiem, izteica vēlēšanos, lai festivāls varētu rotēt arī pa citiem novadiem, jo tas būtu interesantāk dalībniekiem un popularizētu šo pasākumu valstī. Tā arī notika. Šogad maskošanās festivāls sākās 8. februārī Mālpilī, sestdien turpinājās Siguldā un svētdien noslēdzās Mālpilī.
Uz šo festivālu tradicionāli ierodas ciemiņi no Lietuvas, šogad tā ir grupa "Salduve" no Šauļiem, kas rādīja masku kāzas. Krievijas un Baltkrievijas folkloras speciālisti stāstīja par masku tradīcijām savās zemēs.

Nosaukums "Masku tradīciju festivāls" sevī ietver principu, ka tajā var izmantot visu periodu maskas. Līdz ar to festivālā bija redzami dažādi vecīši, kas ir rudens perioda maskas, čigāni un ķekatas, kas attiecas uz Ziemassvētkiem, un, protams, arī budēļi, kas ir pavasara laika maskas. Raiba masku grupu klātbūtne festivālā pati par sevi rada lielu daudzveidību.

Tā kā festivāla galvenais mērķis ir kopt tradīcijas, tad rīkotāji lielu uzmanību pievērš tam, lai maskās pēc iespējas tiktu ievēroti tradīciju kanoni. Bez šaubām, tiek pamanīta arī jaunrade un improvizācija, tāpēc tiek novērtēti tie dalībnieki, kuri tradīciju ietvaros spēj ieviest kādus jauninājumus.

"Šī gada raksturīga iezīme bija jauna masku grupa, kas saucās "Miežvilki," atklāja A. Kapusts. "Šī tradīcija ir fiksēta Ventspils pusē, kur gāja miežvilkos. Ir neliels apraksts, kā viņi izskatījušies, ko darījuši, un ir arī dažu dziesmu pieraksti, ko miežvilki dziedājuši. Rīgas "Grodu ģimeņu studija" šo tradīciju ir rekonstruējusi un jāteic, ka viņiem tas ir diezgan veiksmīgi izdevies. Vilks šajā tradīcijā ir kā stoisks dzīvnieks, kurš ziemas periodā dodas tādā kā šamaniskā ceļojumā uz viņsauli, lai atnestu auglību. Tāpēc miežvilkiem līdzi ir miežu vārpas. Pēc mūsu tradīcijām, nokopj miežu laiku, atstāj pēdējo statiņu – jumi, kurā saglabājas auglība līdz nākamajam gadam. Miežvilkos izmantots tas pats princips – viņi it kā atnes auglību nākamajam gadam."

14. starptautiskais masku tradīciju festivāls noslēdzas ar Meteņu svinēšanu Mālpils Saules vārtu kalnā.