Izrāde notiks 12. janvārī plkst. 17 Siguldas novada Kultūras centra Kinozālē. Lugu "Bezkaunīgie veči" A. Eglītis radījis 1968. gadā, un tā ir veltīta trimdas latviešu dzīves problēmām: vecākās paaudzes ilgām pēc dzimtenes, smagajam ikdienas darbam bez prieka un apmierinājuma, vientulībai mūža nogalē un konfliktam ar jauno, jau ārpus Latvijas dzimušo paaudzi, tomēr šos nopietnos jautājumus autors risinājis asprātīgi un ironiski, atklājot dramatisko notikumu komisko pusi.
"Mēs neesam veidojuši izrādi par emigrāciju vai vēsturiskiem notikumiem. Sižets ir par cilvēkiem, kas meklē savu dzīves telpu un piepildījumu. Mūsu izrāde ir par šodienu, un tā notiek 2013. gada 12. janvārī," savu interpretāciju skaidro I. Kalniņa.
Luga ir sirsnīgs stāsts par veciem cilvēkiem, kuru dzīvi vada rutīna. Tomēr ir izvēle: norobežoties no visiem vai drosmīgi piepildīt savus sapņus un kopā ar jaunības draugiem atgriezies mūža trīsdesmito gadu krustcelēs un saviem atlikušajiem gadiem izvēlēties braucienu pa negaidītiem pārsteigumiem un satraucošiem piedzīvojumiem. Un tieši šo ceļu izvēlas lugas galvenie varoņi.
"Jānis Bertolds ir pensionārs, kurš uzcēlis savu māju un izdarījis visu, lai ģimenes dzīve būtu sakārtota. Viss ir izdarīts," vienu no galvenajiem tēliem raksturo režisore. "Longins Laukmanis ir vīrs, kurš pensijā no darba vēstniecībā palaists dažus gadus ātrāk. Līdz ar to arī viņš meklē piepildījumu, ko tad tagad galu galā darīt."
Arī atraitņa Askolda Oltes bērni jau iekārtojuši savu dzīvi, un nu vecajam vīram jādzīvo tikai sev. Šajā brīdī rodas pārdomas un sapņi, varbūt uzcelt sev jaunu māju un veco atdot bērniem. "Tā šie sapņi tiek realizēti, tomēr mazliet citādākā aspektā – atgādinot, ka vairāk laika jāvelta sev, nevis tikai materiālām vērtībām." Lomās iejutīsies aktieri Juris Bebrišs, Juris Žūriņš, Jānis Kukainis, Līga Gulbe, Aivars Jenerts vai Alvis Atslēga, Gunta Visocka vai Inese Atslēga, Linda Tauriņa vai Viktorija Kupce un Jānis Roļskijs.
Decembrī Ausekļa Limbažu teātris nosvinējis 128. dzimšanas dienu. "Tāds jau tas latvietis ir – gribas sevi apliecināt, ne tikai nostrādājot darba dienu, saņemot darba algu vai uzkopjot māju, bet kā tajā dziesmā "pēc kaut kā cēla nezināma sirds ilgojas". Tas ir būtiskākais," teātra panākumu atslēgu atklāj režisore un stāsta, ka arī 2013. gads aktieriem solās būt ļoti rosīgs. "Tik daudz darba, ka nemaz visu nevar saskaitīt. Vienmēr atrodam, kur varam ielīst un ko varam izdarīt," smaidot teic I. Kalniņa.