22.12.2012 16:53

Allažos skanēs jumiķa Haralda Sīmaņa pirmssvētku profesionālais dziedājums

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Man vajag komfortu dvēselei, garam. Ne jau santīmi maciņā rāda bagātību – nabags ir tas, kuram nekā nav galviņā un sirsniņā. Svarīgi ir tas, ko varam dot tālāk," teic izcilais dziesminieks, kura balss diapazons sasniedz gandrīz četras oktāvas. "Man vajag komfortu dvēselei, garam. Ne jau santīmi maciņā rāda bagātību – nabags ir tas, kuram nekā nav galviņā un sirsniņā. Svarīgi ir tas, ko varam dot tālāk," teic izcilais dziesminieks, kura balss diapazons sasniedz gandrīz četras oktāvas. www.foto.delfi.lv

"Var jau rakstīt kaut ko lētu, bet neuzskatu, ka drīkstu no jūsu dzīves atņemt trīsarpus minūtes un neko nepateikt. Man šis vārds, saruna ir ļoti svarīga," pirms koncerta Allažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā teic dziesminieks Haralds Sīmanis.

 

Koncertā viņš dziedās dziesmas no cikla "Mīlestība nekad nebeidzas". "Nekad speciāli neveidoju īpašas mūzikas programmas uz Ziemassvētkiem vai citiem svētkiem. Tad ir jātaisa prece, nevis mūzika. Un adventes laiks ir gaidīšanas svētki, kad sakārtojam savu iekšējo pasauli, gaidām šo Kristus piedzimšanas brīdi," stāsta mākslinieks, kurš svētvakaru sagaidīs kopā ar ģimeni Aronas pagastā. "Kādam Ziemassvētki ir vienkārši ziemas svētki, kādam ģimenes un apdāvināšanās svētki, bet pats galvenais – tie ir garīgi svētki. Tāpat, ja saku vārdu "dzimtene", domāju dvēseles dzimteni. Tā ir Kristus dzimšana."

Mākslinieks stāsta, ka, koncertējot dievnamos, parasti ir iespēja spēlēt ērģeles. "Sēdi pie klaviatūras, tev aiz muguras ir ērģeles, priekšā svētbilde un pa vidu Sīmanis, un vairāk neko nevajag. Notiek saruna," ainiņu baznīcā uzbur mūziķis un pastāsta, ka dievnamus iepazinis arī no cita skatpunkta – no baznīcas jumta. Mūziķa tēvs Harijs Sīmanis, skārdnieks, jumiķis, savu profesiju dēlam iemācījis ļoti agri. "Jau no mazām dienām bieži braucu tēvam palīgā, vēlāk pārņēmu amatu. Nu arī mans dēls Sandijs jau trešajā paaudzē ir jumiķis. Tā pelnām dienišķo maizīti."

Pirmo reizi spēlēt ērģeles H. Sīmani pamudinājis komponists Marģeris Zariņš Cēsīs. "Bijām kopā ar Arvīdu Ulmi un Valdi Attālu. Marģeris man saka: "Man puikas saka, ka arī tu kaut ko spēlē." Viņš jau pats bija profesionāls ērģelnieks – rokas, kājas pa gaisu. Toreiz nospēlēju viņam kaut ko ļoti vienkāršu. Ja ģitārists piesēžas pie ērģelēm, tad rodas kaut kas pavisam cits – cita pieeja, cita domāšana, cits skanējums. Ja būtu mācījies, spēlētu kā visi."

H. Sīmanis kādu laiku strādājis filharmonijā kopā ar Margaritu Vilcāni, Ojāru Grīnbergu, Uldi Stabulnieki, Aivaru Hermani un citiem dižiem cilvēkiem. "Tur vajadzēja tikai izklaidi. Izklaidēt padomju pilsoni pēc grūtās darba nedēļas, lai pirmdien viņš var atkal ar jauniem spēkiem mesties darbos," stāsta mūziķis un atzīst, ka tas nav bijis īstais aicinājums. "Mūziku rakstu draugiem, paziņām, savai paaudzei. Ļoti svarīgs ir teksts – tas, ko es pasaku cilvēkiem."

Apaļā Allažu luterāņu baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis – tā celta 1926. gadā pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Baznīcas lieliskā akustika pieļauj neizmantot skaņas pastiprinātājus. Tas rada vienreizēju saikni starp mūziķi un klausītāju. Koncerts notiks svētdien, 23. decembrī, plkst. 12. Ieeja bez maksas.