09.11.2012 18:31

Ropažu dievnama 120. gadadienā – Kaspara Dimitera emocionālās lūgšanas

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Laikā, kad mūsu tautai un valstij iet tik grūti, kad mūs visādi āzē un ar mums eksperimentē, ir svarīgi atcerēties tos pamatus un spārnus, kādi mums bija tajā laikā, kad ielidojām šajā dīvainajā neatkarībā," teic K. Dimiters. "Laikā, kad mūsu tautai un valstij iet tik grūti, kad mūs visādi āzē un ar mums eksperimentē, ir svarīgi atcerēties tos pamatus un spārnus, kādi mums bija tajā laikā, kad ielidojām šajā dīvainajā neatkarībā," teic K. Dimiters. blogs.krustaskola.lv

"Lūgšanu dziedājumi nav ne filozofiski, ne pārgudri. Tie rakstīt, lai katram cilvēkam, pat bērnam, kas spēj vientiesīgi paraudzīties uz savu dvēseles dzīvi, tie ir pieejami, vienkārši, saprotami, tuvi, sirsnīgi mīļi. Tā ir tā atslēdziņa," pirms koncerta Ropažos stāsta dzejnieks un dziesminieks Kaspars Dimiters.

Ropažu dievnamā ar koncertu K. Dimiters viesosies pirmo reizi un plāno spēlēt dziesmas no jaunākā muzikālā veikuma – garīgo kompozīciju albuma "Krusta skolas lūgšanu dziesmu grāmata", kas dienas gaismu ieraudzījis šajā rudenī.


"Galvenais uzsvars būs uz jaunajām dziesmām. Droši vien spēlēšu arī kādu balādi, atbilstoši noskaņojumam," stāsta dzejnieks un atklāj, ka visas dziesmas tapušas ar smeldzi, bet bez lieka patosa. Albuma veidošana notikusi pa posmiem, ķerot iedvesmu. "Tie bija tādi izrāvieni, periodi. Ne vienmēr ir tik viegli ieslēgties tajā sirds vienkāršībā. Vienā brīdī uzrakstīju tekstu, vienā melodijas, kurām bija jābūt vienkāršām, lai vienkārši vārdi nepazustu sarežģītās melodijās."

Tāpat kā iepriekšējos, arī šo albumu K. Dimiters ierakstījis viens pats. "Pats iespēlēju visus instrumentus, pats aranžēju, ierakstu, organizēju izdošanu. Draugi mani sauc par cilvēku aģentūru," smaidot stāsta mākslinieks. Apstākļi sakrituši, ka albuma ierakstīšana aizvien atlikta, taču, pateicoties dzīvesbiedres Līgas pamudinājumam, Kaspars to paveicis. "Viss ievilkās, līdz Līga stingri pateica: "Ieslēgšu tevi mājā un nelaidīšu ārā, kamēr neierakstīsi albumu!" Un tā nu es ļāvos. Ne fiziskai, bet garīgai ieslēgšanai," smaidot atceras dziesminieks.

K. Dimiters valsts svētku priekšvakarā neslēpj, ka mēs esam atkarīgi no visa kā, tikai ne no sevis. "Vienmēr Valsts svētkus svinu ar iekšēji dziļi veselīgu patosu, bet tikai tajā sajūtu gammā, kas saistīta ar ideāliem, ideālām atmiņām, par to, ko es zināju par šo valsti, kad es dzīvoju padomju laikos, ko man stāstīja tēvs un māte, ko redzēju bildēs un grāmatās."

Tagad esot sāpīgi noskatīties, kā tik daudz cilvēku no varas neko nedara, lai palīdzētu tautai. "Ja iznāk, aizeju krastmalā nolikt svecīti. Noskaitu klusu lūgšanu Dievam, lai uzdāvina vēl kādu Atmodas pavasari, lai valsts atgūtu neatkarību, kaut vai tautai paredzēto suverēno varu, kuras mums reāli nav. Tas ir arī mans vēlējums."

K. Dimitera koncerts sestdien, 10. novembrī, ir viens no Ropažu dievnama 120. gadadienas pasākumiem. Sākums pulksten 18.