Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Plkst. 8 pie pieminekļa varēs aizdegt svecīti, nolikt ziedus un ar tautasdziesmu apliecināt dižā folkloras pētnieka piemiņu. "Kā vēsta tautasdziesma – "Kas var dziesmas izdziedāt?". Tās dziedāt varam mēs, lai ar dziesmu izteiktu savas sajūtas un attieksmi pret pasauli šodien," sagaidot Dainu tēva jubileju, teic Anda Skuja, muzejrezervāta komunikācijas daļas vadītāja.

Dziesmas sākt palīdzēs Siguldas folkloras kopa "Senleja", vokālais ansamblis "Melodija", kas ar dziesmām sūtīs sveicienu arī Dainu kalnam Turaidā, kas izveidots un atklāts 1985. gadā – Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas gadā – un veltīts latviešu tautasdziesmai. Gadu gaitā Turaidā iekopts Dziesmu dārzs, Tautasdziesmu parks un Barona taka, kas no Dainu kalna ved uz Gaujas leju, kur staigājis arī pats Dainu tēvs.

Mūža pēdējo vasaru Barons pavadījis, dzīvojot "Dainu" mājās Turaidas pilskalna pakājē. Barona vedekla Līna Barona stāstījusi: "Tēvs bija liels dabas mīļotājs: še viņam apkārtne papilnam sniedza dabas jaukumus. Ik rītus viņa pirmais gājiens bija uz Gūtmaņa alu. Tur viņš nodzērās skaidra avota ūdens un, ar to baltu kannu piepildījis, soļoja atpakaļ uz mājām. Pēc brokastīm, ja laiks bija saulains, tēvs izgāja un pazuda uz vairākām stundām. Viņa nešķiramā pavadone – kadiķa bozīte vienā un saliekams krēsliņš otrā rokā, tā viņš izstaigāja un izkāpelēja kalnu kalnus. Viņš bieži negāja pa ceļu, bet izvēlējās stāvas iemītas taciņas, kuras veda augšup."

Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz Veļu mātes valstībai. Tautasdziesmas viņš apkopojis "Latvju dainu" 6 sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880. gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001. gada 4. septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.