Izdevies izaudzēt arī "Pudeļu ķirbi"
"Šogad izstādē redzam 15 jaunas ķirbju šķirnes," stāsta kluba "Tomāts" valdes priekšsēdētāja Sarma Žarčinska. "No mūsu klimatiskajos apstākļos grūti audzējamajiem ķirbjiem beidzot ir izdevies izaudzēt arī "Pudeļu ķirbi". Man savā dārzā Ulbrokā no jaunajām šķirnēm izdevās iegūt ražu no 'Small Sugar'. Mūsu kluba biedri ķirbju sēklas saņem no dažādām pasaules valstīm. Ar ķirbju selekciju nodarbojas tikai viens mūsu kluba biedrs – Valdis Bērziņš. Diemžēl slimības dēļ viņš šajā izstādē nepiedalās.
Pirms pāris gadiem pati vienā laukā kopā sastādīju šķirnes 'Marina di Chioggia' un 'Usihiki-Kuri'. Tās savstarpēji apputeksnējās, un izauga ķirbji, kuru mizā zaļā krāsa mijas ar sarkano, veidojot marmoram līdzīgu rakstu. No sēklām nākamajā gadā izauga ķirbis ar tādu pašu struktūru, tāpēc tam devu nosaukumu "Marmors". Diemžēl šogad tas nenogatavojās, jo laika apstākļi ķirbju audzēšanai nebija piemēroti. Tāpēc arī ķirbju ražas šogad ir krietni mazākas nekā iepriekšējos gados. Piemēram, ķirbju audzētāji no Rūjienas, kuri 3 ha zemes iepriekš izaudzēja 60 tonnas ķirbju, šogad novāca tikai divas tonnas."
Pāris ēdamkarotes rīvētu ķirbju brokastīs
Kluba "Tomāts" dibinātāja un valdes sekretāre Valentīna Narņicka savus ķirbjus audzē Dreiliņos. Viņa iesaka ķirbi lietot uzturā katru dienu, jo pēc novākšanas to var uzglabāt svaigā veidā istabas temperatūrā līdz pat pavasarim.
"No ķirbja ir lietojams pilnīgi viss, arī sēklas, mīkstums un mizas. Neko nevajag mest ārā," stāsta Valentīna Narņicka. "Ķirbī ir gan dabīgie vitamīni un minerālvielas, gan pektīni, kas organismu attīra no toksiskām vielām, gan karotīni, kas uzlabo redzi. Regulāri lietojot uzturā ķirbju ēdienus, kļūst stiprāki kauli un zobi, labāk aug mati, nagi un skaistāka kļūst ādā. Ķirbis ir saules augs, tāpēc, lai dienu sāktu enerģijas pilni, katru rītu vajadzētu apēst vismaz pāris ēdamkarotes svaigi rīvēta ķirbja. Ja vēlas, var pagatavot salātus, pieliekot sadrupinātus riekstus, pierīvējot ābolu, burkānu, selerijas sakni un pielejot nedaudz eļļas. Ļoti ieteicama būtu ķirbju eļļa, ko pie mums no kailsēklu ķirbju sēklām gatavo dakteris Kuzņecovs. Šajā eļļā koncentrētā veidā ir visas vērtīgās vielas, ko satur ķirbis."
Valentīna Narņicka stāsta, ka Francijā restorānos vienmēr var pasūtīt ķirbju biezeņzupu ar ķirbju eļļu, citu valstu kafejnīcās var palūgt glāzi ķirbju sulas vai kokteiļa un gabaliņu ķirbju kūkas. Būtu labi, ja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi arī pie mums gatavotu dažādus ķirbju ēdienus – sākot ar salātiem, putrām un beidzot ar pankūkām un desertiem. Svaigu ķirbju ēdieniem noteikti būtu vieta bērnudārzu un skolu ēdienkartēs, jo skābie poļu āboli bērniem ne īpaši garšo.
"Zīdaiņiem, kuriem nāk zobiņi un piebriest smaganas, vajadzētu dot palielu ķirbja gabaliņu, lai viņš kož tajā. Beržot ķirbi pret smaganām, ātrāk izšķilsies zobiņi," stāsta pieredzējusī ķirbju audzētāja. "Mazu bērnu pārtikai ir speciāla ķirbju šķirne 'Carowita', kam ir mīksta konsistence un ļoti maiga garša."
Šķirņu daudzveidībā katrs var atrast savu mīļāko ķirbi
Ķekavas novada dārzniecības "Neslinko" saimniece Elga Bražūne atzīstas, ka ķirbjus audzē galvenokārt pašu vajadzībām. Kolekcijā ir aptuveni 23 šķirnes. "Katru gadu gribas pamēģināt jaunas šķirnes, lai nogaršotu un redzētu, cik tās piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem," stāsta dārzkope. "Šogad izmēģinājām sešu šķirņu sēklas, ko pasūtījām no Francijas un Anglijas. Šī gada vēsā vasara bija laba pārbaude ķirbjiem, jo augšanas apstākļi nelutināja. No diviem stādiem dziednieciskā ķirbja 'Zilais balets' izauga tikai viens ķirbis, bet no diviem stādiem 'Kvīnslendas zilā' ķirbja novācām deviņus ķirbjus."
Pirmo reizi Latvija un ķirbju izstādē šogad var redzēt Bražūnu dārzniecībā audzētās lagenārijas jeb pudeļveida ķirbjus 'Maranka' un 'Corsican', ko izžāvējot var izmantot kā traukus.
Ēšanai uzturvielām visbagātākie ir vitamīnu grupas ķirbji, kuros ir vairāk minerālvielu, un dziedniecisko ķirbju grupa, kuros ir paaugstināts vitamīnu un minerālvielu daudzums.
Dārzā izaudzētos ķirbjus Elga Bražūne mājas virtuvē izmanto trijos veidos. "Riekstu grupas ķirbjus sagriežu gabaliņos, un graužam tāpat. No rudens līdz pat aprīlim spiežu ķirbju sulu. Izmantoju visu ķirbi, izņemot sēklas, jo daudz vērtīgu vielu ir arī mīkstumā un mizā. Aromātam reizē ar ķirbjiem sulu spiedē ielieku karoti dzērveņu, ābolu vai pusi citrona ar visu mizu, kas pirms tam labi nomazgāta ar karstu ūdeni. Sulu spiešanai viens no visgaršīgākajiem ir 'Rožu ķirbis', labi noder arī šķirnes 'Cindarella', 'Šokolādes', 'Volgas pelēkais', 'Vīna ķirbis', 'Medus ķirbis','Banānu ķirbis' un visa meloņu ķirbju grupa.
Vēl ķirbjus izmantoju ātri pagatavojamiem ēdieniem. Cepšanai labi noder šķirne 'Rembo' un 'Butternut' grupas ķirbji. Tos ar visu mizu sagriežu 2–3 cm biezās šķēlēs. Uz pannas apcepu no vienas puses. Apgriežu otrādi un pārkaisu ar sausu pašu audzētu garšvielu maisījumu, kurā ir selerijas un pētersīļu lapas, salvija, timiāns, izops. Uzlieku rīvētu sieru. Pannu nosedzu ar vāku un karsēju vēl dažas minūtes."
Par nākamā gada ķirbju ražu Bražūnu ģimene sāk domāt jau patlaban, sagatavojot augsni. "Dārzā izrokam metru dziļas un metru platas bedres," stāsta Elga Bražūne. "Tajās liekam tomātu lakstus, koku lapas, dārza un pārtikas atkritumus. Pavasarī šīs bedres pārklājam ar nopļautas zāles kārtu, kas saknēm dos siltumu. Tad veidojam iedobi, kurā ieberam 1–2 spaiņus auglīga komposta un iestādām ķirbju stādus."
