J. Jaunsudrabiņa pazīstamākajiem literārajiem darbiem varētu minēt “Balto grāmatu”, triloģiju “Aija” un “Jaunsaimnieku un velnu”.
Mīlēja un makšķerēja
Pirms viņš pavadīja savu dzīves nogali trimdā Minsterē, Vācijā, par savu mājvietu J. Jaunsudrabiņš sauca Baložu vasarnīcu Garkalnē. Tā bija vieta, kurā jau 60 gadu vecumā rakstnieks iepazinās ar savu trešo (pirmspēdējo) sievu Frīdu Balodi, cēla māju, kā arī bieži nodarbojās ar iecienīto hobiju – makšķerēšanu. Garkalnē arī apglabāja savu mīļoto māti Ievu Jaunsudrabiņu. Uz mātes kapakmens ir uzraksts: “Apciemojis māti viedu, / Noliecies un noliec ziedu”. Par rakstnieka mūža nogales pēdējo sievu kļūst Natālija Valdmane, ar kuru 1941. gada 2. decembrī abi klusi salaulājas Ropažu pagasta Dzimtsarakstu nodaļā, jo Frīda vājās veselības dēļ nomirst pēc diviem laulībā pavadītiem gadiem. 1944. gadā, vairīdamies no sadarbības ar gaidāmo režīmu, kā arī neziņā un bailēs par turpmāko, viņš no Garkalnes dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, kur, dzīvodams dažādās vietās, pavada mūža nogali. Garkalnē autors sarakstīja grāmatu “Redzēts, dzirdēts, justs”, tēlojumus “Mežinieks” un “Vēžošana”, lugu “Ezermaiļu krokodils”, stāstu “Liktenis” un vēl daudzus citus darbus.
Pieminot izcilo novadnieku, Garkalnes dāmu klubs “Pīlādzītis”, īpaši ar vadītājas Brigitas Taučkeles gādību, izveidojis J. Jaunsudrabiņa piemiņas istabu Garkalnē, Vidzemes šosejā 1. Piemiņas istaba izveidota 2007. gada vasarā, kad, svinot rakstnieka 130. dzimšanas dienu un uzvedot uzvedumu “Siļķes”, pie Jaunsudrabiņa piemiņas akmens dzima ideja izveidot vietu, kas palīdzētu cilvēkiem izzināt rakstnieka dzīvi un personību. Finansējumu un telpas sagādāja Garkalnes novada Dome. Materiālus istabai turpina sarūpēt gan vietējie iedzīvotāji, kas nodod kādu vecāku Jaunsudrabiņa grāmatas kopiju vai piemiņas lietu, gan arī rakstnieka muzejs “Riekstiņi” Neretas novadā.
Pieminēs Sieviešu dienā
Piemiņas istabā iespējams aplūkot fotogrāfijas no rakstnieka dzīves, pat bērnības zīmējumus, uzzināt faktus un notikumus par viņa personību un darbiem, kā arī apskatīt objektus un rīkus, kas bija raksturīgi rakstnieka dzīves laikam. Istabas veidotājas ir ļoti zinošas un spēj plaši stāstīt par katru priekšmetu. Apmeklētāju, pēc piemiņas istabas darbinieču vārdiem, nav daudz, tomēr pietiekami – visbiežāk ierodoties skolēni, un visvairāk viesu esot ziemas periodā.
Brigita Taučkele cer paplašināt piemiņas istabu vai rast vēl papildu telpas, jo ekspozīciju skaits palielinās, un drīzumā līdzās rakstnieka dzīves liecībām varēs apskatīt Garkalnes novada vēsturi, kultūru un ģeogrāfiju. Dāmu klubam padomā nākamais tematiskais uzvedumus, šoreiz Starptautiskajā Sieviešu dienā, kurā viņas plāno uzvest priekšnesumu par visām rakstnieka dzīves mīlestībām, draudzenēm un mūzām.
J. Jaunsudrabiņa rakstāmmašīna piemiņas istabā Garkalnē.