12.07.2018 16:26

Marina Rebeka uzstājusies arī stingrā režīma cietumā. Eskpresjautājumi operdziedātājai

Autors  "Kodols"
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Marina Rebeka uzstājusies arī stingrā režīma cietumā. Eskpresjautājumi operdziedātājai Jānis Deinats un publicitātes

Izcilajai latviešu operdziedātājai Marinai Rebekai šī ir piesātināta vasara – jūnija vidū viņa Parīzes operā debitēja Violetas Valerī lomā Džuzepes Verdi operā "Traviata", pēc tam piedalījās Volfganga Amadeja Mocarta operas "Tita žēlsirdība" CD ierakstā kopā ar Rolando Vilazonu, Džoisu DiDonato un citām operzvaigznēm.

1. jūlijā kopā ar citiem latviešu dziedātājiem uzstājās Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertā "Skonto" stadionā. Savukārt jau 22. jūlijā Marina kopā ar "Festivāla orķestri" uzstāsies koncertā "Salut d'Amour" Cēsu Mākslas festivālā, bet 29. jūlijā kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistiem piedalīsies Siguldas Opermūzikas svētku galā koncertā "Marina Rebeka un Latvijas operas pērles".

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Droši vien uzstāšanās zekiem stingrā režīma cietumā Sulmonā. Dziedāt cilvēkiem, kuri neko nesaprot no operas, kuri izdarījuši vissmagākos noziegumus, dziedāt 20 sargu, kas rokās tur automātus, klātbūtnē – tas bija diezgan ekstrēmi. Un varbūt tāpēc saņemt vissiltākos un atklātākos aplausus no šiem cilvēkiem bija jo sevišķi vērtīgi.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Kad dzima mana meita Katrīna! Tas ir bez komentāriem. Katra māte mani sapratīs. Brīdis, kad notiek brīnums un daļa no tevis kļūst par dvēselisku, patstāvīgu būtni, ar kuru tevi vieno neredzamas, bet visstiprākās saiknes. Tas ir lielākais brīnums pasaulē.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Dzīve, cilvēki, daba, māksla. Viss, kas notiek ar mani un ap mani. Pat viss, kas dzīvē ir smags, māca mani. Arī cilvēki ir liels, liels iedvesmas avots. Katrs sastaptais cilvēks ir savs stāsts, sava pasaule. Daba – tā ir dievišķā harmonija, tas, kas sniedz mums spēkus. Māksla – un runa nav tikai par operu; tā ir arī daiļslidošana, gleznošana, dejošana, skulptūras. Pēdējais spēcīgākais iespaids – milzīgās Monē gleznas Parīzē, Oranžērijas muzejā.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Tējas un sulu dzeršana, nezāļu ravēšana, peldēšana, iešana pirtī, garas pastaigas.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Nezinu. Domāju, ka saldumu ēšana.

Kultūras baudījums, kas pēdējā laikā atstājis spilgtāko iespaidu?
Džuliano Karminjola Vivaldi koncertu CD ieraksts un Verdi "Masku balle" Parīzes Bastīlijas operā ar Sondru Rodvanovsku Amēlijas lomā.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Filma "Baraka". Tur nav neviena vārda un neviena personāža, bet tā liek katram padomāt par dzīvi, pasauli un citām būtiskām lietām.

Kādu mūziku klausāties?
Klasiku, simfonisko, džezu, popmūziku. Piemēram, "Bi-2", "The Beatles", Edīti Piafu, Sezāriju Evoru, Šarlu Aznavūru, "Roxette", "Nickelback", "Evanescence", Vivaldi, Verdi, Doniceti, Bahu...

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Mājas!

Vieta, ko noteikti iesakāt apmeklēt?
Vecrīga! Rīgas Doms, Trīs brāļi, Rīgas Centrāltirgus zivju paviljons, Jūrmala, Sigulda. Mums ir tik daudz skaistu vietu!