Savā runā Mūrniece uzsvēra, ka ir svarīgi laiku pa laikam zinātniski izvērtēt savas valsts un tautas dažādus vēstures posmus.
Saeimas priekšsēdētāja arī pieminēja ārvalstīs dzīvojošo latviešu nozīmīgumu. "Latvijas valsts pirms simts gadiem radās, jo latvieši sevī nesa spēcīgu valstsgribu. Savukārt mūsdienās Latvijas valsts ir tā, kas kopīga visiem latviešiem - Latvija ir visu latviešu kopā turētāja un vienotāja," sacīja Mūrniece.
Kā ziņots, Latvijas Zinātņu akadēmijā trešdien tika prezentēts akadēmisko rakstu krājums "Latvija un latvieši", kas sastāv no diviem sējumiem.
Pirmajā sējumā analizēta situācija mūsdienu Latvijā, tiek gūts priekšstats par valsts konstitucionālajiem pamatiem, tautsaimniecību, demogrāfiju, valodu, izglītību un zinātni, kultūrainavu, kā arī dažādiem kultūras aspektiem un sportu. Savukārt otrais sējums veltīts latviešu etnosam kopš senlaikiem līdz neatkarīgas valsts izveidošanai, kā arī Latvijas valstij laikā no 1918.gada līdz 1991.gadam, tai skaitā pievēršoties tās attīstības problēmām un divu okupāciju nodarītajam ļaunumam.
Sējuma rakstu autori ir Latvijas vadošie zinātnieki un speciālisti. Krājumā izmantotas jaunākās arheoloģiskās liecības, nepublicēti arhīvu un krātuvju materiāli, kā arī latviešu un ārzemju autoru jaunākās publikācijas. To ilustrē vairāki simti fotogrāfiju, no kurām daudzas tika publicētas pirmoreiz. Krājuma izdošanu finansiāli atbalstījuši LZA goda patroni Pēteris Avens un Juris Savickis.
