Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas būs veltījums 20. gadsimta 50. un 60. gadu Ņujorkas dzejnieku grupai "Elles ķēķis", kuras galvenie pārstāvji bija latviešu trimdas dzejnieki Gunars Saliņš (Lailas tēvs) un Linards Tauns. Jauniestudējuma pirmizrāde paredzēta 10. maijā Saldus Mūzikas un mākslas skolā.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Reiz gandrīz noslīku purvā! Sekoju strautam, kas veda uz upi, un pamats zem kājām kļuva aizvien duļķaināks, bet es savā nepacietībā dragāju tik uz priekšu. Domāju: "Traki gan, ja es te purvā noslīktu! Neviens pat nezinās, kurā vietā es pazudu." Tad metos horizontāli uz leju un atradu veidu, kā šļūkt pa virsmu kā čūskai. Tādā veidā izglābos. Dzīves mācība: nevajag steigties

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Man ir teiciens: "Un tagad es varētu mirt!" Taču – nevis aiz skumjām, bet dziļa prieka. Tie ir brīži, kad jūtu tik lielu piepildījumu un pateicību, ka liekas – neko vairāk no dzīves nevar prasīt. Parasti tie mirkļi rodas pēc uzstāšanās, kad visi apstākļi sanāk tā, ka jūtu – viss IR, tepat, šai mirklī...

Kas jūs iedvesmo darbam?
Skaidrība, ka mūsu laiks pasaulē ir īss un ka vajag izpaust savas dotības, citādi dzīvosi pārmetumos un skumjās. Iedvesmo ziņkārība par cilvēkiem – par visu to, kas mums ir kopīgs šajā pasaulē. Mani iedvesmo ideja: ko nozīmē būt brīvam cilvēkam – kā tas izpaužas, ko tas no tevis prasa?

Jūsu veselīgie ieradumi?
Man patīk garas, garas pastaigas pa mežu manās lauku mājās Masačūsetsā (ASV), vislabāk ar savu medību suni Lulu sev blakus. Tas ir pasakaini! Tajās pašās lauku mājās kopā ar draugu uzbūvējām saunu – ar milzīgu logu uz meža pusi. Tur var atpūsties, attīrīties no visa kā, baudīt dabu un doties atpakaļ pasaulē tīrs un šķīsts.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Mani fascinē dažas televīzijas programmas, kur jauni dziedātāji sacenšas, lai izcīnītu savu vietu jebkurā mūzikas žanrā. Un vakarā, pēc garas dienas, ir jauki pasēdēt ar glāzi vīna vai divām...

Kultūras baudījums, kas pēdējā laikā atstājis spilgtāko iespaidu?
Ģērģa Ligeti (György Ligeti) operas "Le Grand Macabre" iestudējums Ņujorkas Filharmonijas orķestrī, kā arī Albāna Berga operas "Lulu" iestudējums Ņujorkas "Metropolitan" opernamā ar Viljama Kentridža (William Kentridge) scenogrāfiju un attēliem.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Prātā nāk beidzamais romāns, ko ar prieku izlasīju no sākuma līdz beigām, – meksikāņu autora Luisa Alberto Urea (Luis Albero Urrea) vēsturiskais romāns "Kolibri putniņa meita" par sievieti, kura pārdzīvo lielas grūtības un kļūst par svēto.

Kādu mūziku klausāties?
Klasiku, džezu un pasaules mūziku (world music), it īpaši flamenko, indiešu, tango, afrikāņu, marokāņu utt.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Manās mājās Ņūdžersijā ir daudz labu etnisko restorānu: Taizemes, Indijas, meksikāņu, grieķu, Tuvo Austrumu utt. Kad pusdienoju restorānā, man prasās to garšu, kuras reti spēju dabūt, pati savā virtuvē gatavojot.

Vieta, ko noteikti iesakāt apmeklēt?
Ziemā man vienmēr gribas būt siltajās zemēs pie Karību jūras – Meksikā, Jamaikā, Kostarikā, bet jo īpaši Dominikānas Republikā, kur atradu tādas vietas, kas reizē ir paradīze un pasaules gals – kur nav vairs ne ceļu, ne mašīnu, ne cilvēku, tikai jūra, zilas debesis, karstums un skaistums.