Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Fotoprojekta mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar privāto vēsturisko ēku arhitektūras un kultūrvēsturisko bagātību, vēsturiskajām izmaiņām un īpašnieku spēju ēkām un to ansambļiem piešķirt jaunu elpu. Vienlaikus projekts mudina Latvijas muižu apskati iekļaut tūrisma braucienos, apceļojot Latviju. Idejas autors ir Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš projekta realizācijā ir konsultējies ar Latvijas Privāto un vēsturisko ēku asociāciju, kā arī Latvijas Piļu un muižu asociāciju, informē projekta organizatori.

"Esmu gandarīts, ka pērn uzsāktais projekts turpinās arī šogad un līdz šim ir bijusi liela iedzīvotāju atsaucība, kas parāda, ka mums ir svarīga Latvijas vēsture un kultūrvēsturiskais mantojums. Fotostāsta mērķis ir izcelt muižu īpašnieku paveikto ēku saglabāšanā un atjaunošanā, tāpēc esmu īpaši priecīgs, ka liekam aizdomāties un novērtējam to darbu, kas ikdienā ne vienmēr ir redzams," norāda Artis Pabriks.

Fotoprojektā apskatāmi tādi privāto muižu stāsti kā Ārendoles muižas, Berķenes muižas, Bīriņu pils, Blankenfeldes muižas, Dikļu pils, Igates pils, Kukšu muižas, Mazmežotnes muižas, Mālpils muižas, Padures muižas, Piena muižas – Berghof, Rūmenes muižas, Skrundas muižas, Smuku muižas un Sventes muižas.

Apkopojot projektam pieteiktos muižu stāstus, jāsecina, ka daudzu muižu likteņi ir bijuši visnotaļ līdzīgi. Pēc ziedu laikiem, kad baroni un hercogi rūpējās par muižu greznību, diemžēl vairums no tām nonāca aizmirstībā vai padomju laikos kalpoja kā kolhoza kantori, pansionāti un skolas. Tas atsaucās ne tikai uz ēku tehnisko, bet arī vizuālo stāvokli, muižām liekot zaudēt daļu no to arhitektūras unikalitātes, skaidro projekta organizatori.

Vairumā muižu atjaunošanas darbi sākās pēc 2000. gada. Atjaunošanas process vērtējams kā visnotaļ laikietilpīgs un sarežģīts gan laika zoba radīto postījumu, gan finansiālo šķēršļu dēļ. Tagad lielākā daļa muižu ir vērušas savas durvis kā viesu mājas un viesnīcas, ļaujot no jauna sajust īpašo gaisotni, kas ziedu laikos mājoja katras muižas sienās.

Latvija Eiropas mērogā ir unikāla ar savu atrašanās vietu, kas dažādu kultūru ietekmē ir piešķīrusi neatkārtojamu kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir kuplākais muižu, pusmuižu un lauku māju skaits, veidojot kopskaitu ar vairāk nekā 2000 kultūrceltnēm, vēsta organizatori.