09.12.2017 15:29

Ilze Patmalniece – burve, kas piepildījusi daudzu meiteņu sapni

Autors  Dzintra Dzene, “Ogres Vēstis Visiem”
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ilze Patmalniece izstādes atklāšanas brīdī. Ilze Patmalniece izstādes atklāšanas brīdī. Dzintra Dzene

Gandrīz katra meitene ir sapņojusi par savu vienreizējo, neatkārtojamo kāzu kleitu. Modes māksliniece un dizainere, ogrēniete Ilze Patmalniece spējusi šos sapņus īstenot. 1. decembrī Ogres Vēstures un mākslas muzejā (OVMM) tika atklāta viņas pirmā personālizstāde "... no zīmuļa līdz tērpam".

Izstādē var aplūkot Ilzes šūtās kāzu kleitas, pazīstamu mūziķu skatuves tērpus, kā arī gleznas. Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies daudzi jo daudzi mākslinieces draugi, tuvinieki un arī līgavas, kurām viņa šūdinājusi kāzu kleitas.

I. Patmalniece mākslas zinības apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas apģērbu modelēšanas nodaļā, tad mācījusies Tallinas mākslas universitātē un Latvijas mākslas akadēmijā.

Uzbur Ziemassvētku noskaņojumu
OVMM izstāžu kuratore Dagnija Vegnere stāsta, ka ideja par I.Patmalnieces tērpu izstādes sarīkošanu radusies jau sen, vēl esot vecajā muzeja mājvietā. "Rīkojām izstādi no muzeja krājumiem par tērpiem. Pieaicinājām Ilzi pastāstīt par modi. Tolaik viņa konkursam "Jaunais vilnis" sadarbībā ar māsu Elitu bija šuvusi dziedātājas Lienes Candy skatuves tērpus, kas tika ļoti augstu novērtēti. Ierosināju, ka vajadzētu sarīkot Ilzes tērpu izstādi.

Kad pārcēlāmies uz jaunajām telpām un gatavojām izstāžu plānu, atcerējos par mūsu sarunu, piezvanīju Ilzei un viņa piekrita. Tā arī tapa šī izstāde. Mēs palīdzējam tikai tehniski, bet tas, kā iekārtot zāli, bija Ilzes pašas ideja, un arī 500 pie griestiem piekarinātās papīra dzērvītes viņa pati gatavoja. Vēlējāmies uz Ziemassvētkiem muzejā radīt svētku noskaņu un ceru, ka tas ir izdevies," saka D.Vegnere.

Ilzes Patmalnieces darinātās kāzu kleitas un skatuves tērpi.Ilzes Patmalnieces darinātās kāzu kleitas un skatuves tērpi.


Priecājas par māsas veikumu
Ar izstādes atklāšanu I.Patmalnieci sveica OVMM direktore Evija Smiltniece, draugi, līgavas, kurām viņa šūdinājusi kāzu kleitas, skolas biedri un arī pirmā skolotāja Ogrē Aina Karele. "Skolā esmu nostrādājusi gandrīz pusgadsimtu un man ir palaimējies, ka daļa manu skolēnu kļuvuši par zvaigznēm, arī Ilze," atzīst A.Karele.

Par sev tik nozīmīgā tērpa tapšanas procesu atmiņās dalījās arī vairākas Ilzes darināto kāzu kleitu īpašnieces. "Man bija liels gods, ka Ilze uzņēmās kāzu kleitas šūšanu. Tajā tika ietverti visi mani sapņi – tā bija īsta princešu kleita ar daudz, daudz rozītēm, pērlītēm un volāniem. Diemžēl šī kleita nav saglabājusies, tā pārtapa bērna kristāmkleitā," stāsta pirmās Ilzes šūtās kāzu kleitas īpašniece Zane.

"Ilzes darinātās kleitas ir tik skaistas, ka varētu precēties un precēties! Šī izstāde ir kā ierosinājums pēc daudziem laulībā aizvadītajiem gadiem atkārtot zvērestu un vēlreiz uzvilkt skaisto kāzu kleitu! Ilzei ir talants uztvert to sajūtu, kādu līgava vēlas, un tērps sanāk vēl labāks nekā izsapņots," atzīst kāzu kleitu īpašnieces.

Ilzi ar izstādes atklāšanu sveica arī viņas māsa, pazīstamā modes māksliniece Elita Patmalniece: "Man ir prieks, ka atklāta pirmā Ilzes personālizstāde. Viņa kopš bērnības ir zīmējusi, sapņojusi, šuvusi. Ilze nekad neuzdrošinājās izstādīt savus darbus, bet, domāju, izstāde ir izdevusies kolosāla. Man prieks, ka māsa atkal sākusi arī zīmēt un šeit aplūkojamas viņas gleznas. Esmu lepna, ka Ilze ir sevi apliecinājusi."

Ilzi Patmalnieci (no labās) viņai tiks svarīgajā brīdī sveic māsa Elita.Ilzi Patmalnieci (no labās) viņai tiks svarīgajā brīdī sveic māsa Elita.


Kopš bērnības paticis zīmēt un gleznot
Ilze atklāj, ka abas ar māsu ir ļoti atšķirīgas, tomēr jau kopš mazotnes dzīvo saticīgi un viena otru atbalsta un papildina. Tas, ka abas kļuvušas par tērpu dizainerēm, ir tikai likumsakarīgi – ģimenē ar šūšanu savulaik aizrāvusies mamma, un meitas tērpu darināšanu uztvērušas kā pašsaprotamu. "Mamma mūs bērnībā pucēja, bet pēc mammas nāves Elita, būdama vecākā māsa, sāka pucēt mani. Tā mēs viena pēc otras pa šo tērpu darināšanas taciņu arī aizdevāmies," saka māksliniece.

Ilze atzīst, ka tērps noteikti ir stāsts par konkrēto valkātāju, vizītkarte, pirmais, ko mēs pamanām. "Reizēm jūtos kā tēlnieks, jo man ir dota iespēja ar tērpa palīdzību pamanīt un izcelt visu skaisto sievietē, un kaut ko apslēpt. Jābūt arī labam psihologam, lai saprastu, cik drosmīga ir nēsātāja un ko varēs iznest. Izstāde nebija mans mērķis, īstenībā, man nekad nav bijis vēlmes izstādīt savus darbus publiski, jo pēc dabas esmu darītāja. Dagnija piedāvāja, sākumā uztvēru to kā joku. Paldies viņai par šo iespēju, jo diezin vai pati būtu saņēmusies.

Kopumā esmu uzšuvusi ap 40 kāzu kleitām, bet esmu darinājusi arī daudzus skatuves tērpus un vakarkleitas. Protams, esmu šuvusi arī ikdienā valkājamus kostīmus un mēteļus, bet tos var nopirkt jebkurā veikalā. Man gribas radīt ko tādu, kas sagādā prieku. Jau no mazotnes zināju, kāda izskatīsies mana kāzu kleita. Esmu bijusi precējusies, bet tā sanāca, ka man nebija savas kāzu kleitas. Ja tāda vajadzība radīsies, man būs jādomā, kas šādu kleitu varētu pašūt man, jo ir ticējums, ka šuvēja pati nedrīkst darināt savu kāzu kleitu," smaidot saka Ilze.

Māksliniece atzīst, ka viņai vienmēr paticis zīmēt un gleznot. "Man bija mazi bērni, un es nevarēju atļauties to darīt. Tas visu laiku manī ir gruzdējis, un patiesībā vēl lielāks prieks par to, ka varēju izstādīt savas kleitas, ir par to, ka esmu atsākusi gleznot. Lielākā daļa gleznu tapusi speciāli šai izstādei, kura, ja tā var teikt, man atvērusi durvis uz gleznošanu, ko noteikti turpināšu darīt," saka māksliniece.

Izstādes atklāšanā par muzikālo noformējumu un noskaņas uzburšanu rūpējās Putnu "Balles meitenes" Kristiāna Stirāne un Līva Kalniņa. I.Patmalnieces tērpu un gleznu izstāde OVMM skatāma līdz nākamā gada 14. janvārim. Ieeja bezmaksas.

Māksliniece atzīst, ka viņai vienmēr paticis zīmēt un gleznot un šī izstāde ir pirmā reize, kad I. Patmalnieces gleznas var aplūkot publiski.Māksliniece atzīst, ka viņai vienmēr paticis zīmēt un gleznot un šī izstāde ir pirmā reize, kad I. Patmalnieces gleznas var aplūkot publiski.