25.10.2017 09:28

"Spēlmaņu nakts" balvas par mūža ieguldījumu saņems Ņina Ņeznamova un Mihails Kublinskis

Autors  Una Griškeviča
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Spēlmaņu nakts" balvas par mūža ieguldījumu saņems Ņina Ņeznamova un Mihails Kublinskis publicitātes

Teātra gada balvas "Spēlmaņu nakts 2016/2017" svinīgajā apbalvošanas ceremonijā, kas 23. novembrī – Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā – notiks Dailes teātrī, balvas "Par mūža ieguldījumu teātra mākslā" saņems Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova un Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis.

Kā raksta teātra zinātniece Maija Svarinska, talantīgā, savdabīgā teātra aktrise Ņina Ņeznamova ir unikāls M.Čehova Rīgas Krievu teātra zīmols.

"Vēl jo vairāk – viņa ir Latvijas kultūras rota. Personība, kas prot dāvāt. Gan kā māksliniece, gan kā cilvēks. Dzimusi Volgogradas apgabalā, turpat absolvējusi teātra studiju, Ņeznamova 1963. gadā tika uzaicināta strādāt Rīgas Krievu drāmas teātrī, kura galvenais režisors toreiz bija Arkādijs Kacs – mākslinieks, kas teātrim pavēris unikālu radošo dzīvi, brīvu no socreālisma štampiem. Kaca talanta paspārnē tad arī uzplauka aktrise Ņina Ņeznamova.

Aktrise varēja mirdzēt labi kopto dāmu – nežēlīgo uzvarētāju lomās, kāda, piemēram, bija viņas apbrīnojami pievilcīgā un vienlaikus teju ledainā Arkadina izrādē "Kaija" vai, teiksim, godkārīgā Ģertrūde, kas karalienes kroņa dēļ apspiedusi, pat izvarojusi savu dabu, gadiem tēlojot mīlu pret savu vīru Klaudiju ("Hamlets").

Bet līdzās tapa pavisam citas varones – skaistas ne tikai ārēji, bet arī dvēselē. Šajā kontekstā gribas atcerēties aktrises veidoto Antonijas tēlu iestudējumā "Skroderdienas Silmačos". Viņas saimniece bija labestīga, kaut stingra, garīgi ļoti dziļa, inteliģenta.

Tāda ir arī pati Ņeznamova. Ne velti viņa bija tā, kas Atmodu nenicināja, saprata un, pretstatā daudziem Rīgas Krievu drāmas aktieriem, Arkādijam Kacam nopakaļ uz Krieviju neaizbrauca. Nē, Ņina Ņeznamova ir Latvijas krievu aktrise, māksliniece, kas dāsni turpina bagātināt mūsu zemes māksliniecisko jaunradi."

Latvijas Nacionālais teātris ir režisora Mihaila Kublinska vienīgā darba vieta. Šeit viņš ienāca tūlīt pēc 2.vidusskolas beigšanas un sāka strādāt par mēbeļnieku rekvizītoru. Sekoja piedalīšanās masu skatos un epizodiskas lomiņas, bet kopš 1965. gada Kublinskis ir šā teātra režisors. Absolvējot toreizējās Latvijas Valsts Konservatorijas režijas nodaļu, viņa diplomu parakstījis Eduards Smiļģis.

Gadu gaitā tika izstrādāts, noslīpēts režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlē ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, tās estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam ir svarīgs sabalansēts domubiedru ansamblis, bet, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saista ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Lielā mērā tieši viņš veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas.

"Repertuāra izvēlē viņu allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū. Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava "posteņa" pārmantotāju. Viņam gan atvēlēti bija tikai divi gadi (1987.-1989). Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem NT aktieru kurs/iem iestudējot diplomdarba izrādes. Par nopelniem latviešu teātra attīstībā apbalvots ar augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni," teic Latvijas Nacionālā teātra literārā konsultante Rita Melnace.

Savukārt teātra zinātniece Ingrīda Burāne atgādina, ka M.Kublinskis atvēra un jaunā pakāpē padarīja neaizmirstamus aktierus, kuriem Radītājs līdz ar talantu bija devis arī intelektu, prātu, gudrību. Lidija Freimane un Jānis Kubilis. Māra Zemdega un Ints Burāns. Lāsma Kugrēna un Jānis Reinis. Vēl citi.

"Kā neviens no divdesmitā gadsimta otras puses režisoriem bija apveltīts ar nevainojamu izrādes vizuālo redzējumu, gaumi, stila izpratni. Scenogrāfi nereti bija tikai viņa ieceru izpildītāji. Saprata un parādīja cilvēka ārējo un iekšējo skaistumu, dramatismu, neaizsargātību, paradoksus ar precīzām detaļām. Pagātnes formā par dzīvu cilvēku? Bet kas ir režisors, aktieris bez sava teātra?"

Atgādinām arī, ka sācies skatītāju balsojums par Gada izrādi un Gada aktieri. Nobalsot var klātienē 11 Latvijas profesionālajos teātros, kā arī "Spēlmaņu nakts" mājaslapā www.spelmanunakts.lv . Balsošana noslēgsies 20. novembrī plkst. 23.59, bet 21. novembrī tiks izlozētas 40 biļetes uz Latvijas teātru izrādēm. Tiem, kas piedalījušies balsojumā, būs iespēja laimēt ielūgumu divām personām uz "Spēlmaņu nakts" balvu pasniegšanas ceremoniju Dailes teātrī, kur arī tiks paziņoti skatītāju balsojuma rezultāti un pasniegtas skatītāju simpātijas balvas.

"Spēlmaņu nakts" šogad notiks jau 24. reizi, un tās norises atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.