Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nākamgad folkloras kopa svinēs apaļu jubileju, un visu tās pastāvēšanas desmitgadi kolektīvu vada Antras kundze. Pēc izglītības viņa ir vokālā pedagoģe ar pieredzi klasiskajā dziedāšanā, savulaik ļoti aizrāvusies ar tradicionālo dziedāšanas veidu. "Mani ieinteresēja dziedāšanas paņēmieni, kuri vienmēr nāk kopā ar tradicionālajiem tekstiem. Tā veidojās mana pieredze arī citās folkloras jomās, līdz tas kļuva par dzīvesveidu, kuru varu parādīt arī citiem.

Tagad gadskārtu svinēšana ir pierasta lieta, ko svinam un mācāmies kopā. Manuprāt, latvietis var iztikt bez dziedāšanas vai dejošanas, bet nevar dzīvot bez savas latvietības. Tajā ir ieslēgts kods, kurš liek mums izpausties dažādos veidos."

Līvu tautas kultūra jūtama vēl šodien

Folkloras kopā šobrīd darbojas vienpadsmit dalībnieces no Saulkrastiem un Zvejniekciema. Ikdienā dāmas satiekas arī ārpus kopīgās muzicēšanas, jo daudzas ir kolēģes un draudzenes dzīvē. "Dvīga" ir senvārds, kas nozīmē "patvērums". Folkloras kopas ilggadējā dalībniece Anita Ašmane teic: "Visu lielāko folkloras kopas darba smagumu iznes vadītāja: viņa sameklē dziesmas, pati arī papildus izglītojas par folkloru. Mēs pieskaņojamies."

Anita Ašmane ir Saulkrastu patriote un ļoti lepojas ar savu folkloras kopu, kas esot īpaša ar to, ka izkopj Vidzemes līvu tradīcijas. Tādējādi "Dvīgas" repertuārā ir lībiešu dziesmas. "Ziemeļu kara laikā Vidzemi piemeklēja mēris," stāsta Ašmanes kundze, "līdz ar to ārkārtīgi daudz folkloras izzuda. Ja salīdzinām Vidzemes līvus ar Kurzemes līviem, Kurzemes līviem tā kultūra ir bagātāka nekā mums. Tās vietas Vidzemē, kur pāri bija gājis mēris, tika nodedzinātas, līdz ar to sadega arī nemateriālais mantojums, tāpēc tas ir nabadzīgs."

"Dvīgas" dziedātājām ir ļoti skaisti tērpi – seno Vidzemes līvu tautastērpi, kuriem ir īpaša nozīme. "Var teikt, ka tērpi atrada mūs," stāsta kopas vadītāja Antra Deniškāne. "Jūras līča piekrastē izsenis ir dzīvojuši līvi, un šīs tautas klātbūtne šeit jūtama vēl tagad, kaut vai māju un upju nosaukumos – upe Aģe, mājas Čorkas un Pidas. Meistari tērpu darināšanai atradās starp mūsu dziedātāju draugiem un paziņām. Bija arī lietas, ko darinājām pašas, un tā tapa tērpi."

Kolektīva dalībnieces esot apmierinātas ar Saulkrastu pašvaldības sniegto atbalstu folkloras kopas aktivitātēm. "Ir lietas, kurām nauda vēl ir vajadzīga, piemēram, cītaras un kokļu iegādei, bet ir citi veidi, kā izpausties un veidot kolektīva darbu, lai būtu interesanti gan pašiem, gan citiem," teic "Dvīgas" vadītāja.

Smeļas spēku folklorā

Ašmanes kundze lepojas, ka folkloras kopa "Dvīga" apvieno dažādu amatu pratējas: "Mums ir ļoti prasmīgas sievietes, kas prot gan aust, gan adīt, gan gleznot, gan spēlēt mūzikas instrumentus. Es vairāk to teorētisko pusi." Anita interesējas par latvju zīmēm un to simboliku, lasa grāmatas, izglītojas par tradīcijām, dziesmu raksturiem.

"Esot folkloras kopā, es nedomāju par to, ka uzstājos kā māksliniece. Es priecājos par to, ka varu harmonizēt sevi. Apgūstot latvisko dzīvesziņu, es sevi sakārtoju. Folklorā es smeļos spēku, pozitīvo enerģiju. Man ikdienas likstas liekas kā tautasdziesmā: "Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama." Vienmēr ļoti gaidu mēģinājumus – pēc tiem es jūtos uzlādēta ar mīlestību pret visiem. Tautasdziesmās es smeļos spēku. Mani tas ļoti sakārto!"

Senās uguns nakts un folkloras festivāls "Pa saulei"

Augusta beigās Saulkrastos jau tradicionāli notika Senās uguns nakts un VI Saulkrastu folkloras kopu festivāls "Pa saulei", pulcējot folkloras kopas no visas Latvijas. Pasākuma laikā varēja piedalīties meistarklasēs, baudīt folkloras kopu uzstāšanos un piedalīties uguns rituālā pie jūras.

"Pirms sešiem gadiem mums radās ideja Saulkrastos folkloras kustības popularizēšanai izveidot folkloras festivālu "Pa saulei"," festivāla rašanās vēsturi atceras Antra Deniškāne. "Ar "Dvīgas" idejām un Saulkrastu novada pašvaldības aģentūras "Saulkrastu kultūras un sporta centrs" atbalstu aicinām ciemiņus no visas Latvijas un kaimiņvalstīm, notiek meistarklases un koncerti visā Saulkrastu pilsētā un vakara koncerts Saules laukumā ar noslēdzošo gājienu uz Jūras parku un Senās uguns iededzināšanu jūras krastā."

Kopas dalībniece Anita Ašmane skaidro, ka Seno ugunskuru nakts ir saules rituāls: "Seno ugunskuru ideja ir atdzimusi ar to, ka valstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, ļoti rūpējas par to un sargā, jo tā ir saldūdens jūra, ko apdraud piesārņojums. Kādreiz, sagaidot zvejniekus, kuri bija devušies jūrā, krastā kurināja ugunskurus, lai miglainā laikā, tumsā vai vētrā viņi redzētu, kur ir krasts." Ašmanes kundze stāsta, ka savā folkloras kopā vāc un izkopj dziesmas par jūru, bet vairāk tieši saistībā ar zvejniekiem, ar viņu smago dzīvi: "Latviešu folklorā netrūkst dziesmu par zvejniekiem, piemēram, "Tēvis, tēvis, tais' man laivu", kas stāsta par to, cik varonīgi jūrnieki cīnījās ar vētrām."

Festivāla laikā "Dvīga" sniegusi koncertus gan pie Zvejniekciema kultūras nama, kur atrodas izrotāta laiva, gan sociālajā mājā. "Mēs nekad neaizmirstam vecos ļaudis šādos svētkos," teic Anitas kundze. "Dziedājām arī pie ozoliņa, ko nesen stādījām Latvijas simtgadei par godu. Arī Saules laukumā dziedājām. Nobeigumā bija stiprie vārdi jūras krastā, pie ugunskura. Seno ugunskuru nakts kļūst arvien populārāka, un cilvēki nevar paspēt uz visām vietām aizbraukt, lai piedalītos. Šogad uz festivālu pie mums ciemos nevarēja ierasties visas uzaicinātās folkloras kopas, bet tās, kuras atbrauca, mēs laipni uzņēmām un varējām visus sirsnīgi uzklausīt, pabūt kopā, visu izrādīt," dziesmoto vasaras izskaņas pasākumu atceras Ašmanes kundze.

Jauno paaudzi var ieinteresēt dedzīgi skolotāji

"Dvīgas" dziedātājas priecājas, ka arī viņu bērni un mazbērni dzīvo līdzi folkloras kopas aktivitātēm, piedalās un apgūst latvisko dzīvesziņu, iemācās tautasdziesmas. Tādējādi arī jaunajai paaudzei tiek nodots šis kultūrvēsturiskais mantojums un mīlestība uz savas tautas folkloru. Protams, ne visus tas interesē, un nevienu nevar piespiest kļūt par folkloristu. Tomēr laba skolotāja rokās ir atslēga uz jaunās paaudzes ieinteresēšanu un izglītošanu par mūsu tautas kultūrvērtībām.

To apstiprina arī "Dvīgas" vadītāja Antra Deniškāne, ikdienā strādājot un muzikāli izglītojot bērnus: "Ja skolās būs kaut viens skolotājs, kurš "degs" par tradicionālo kultūru, būs arī dzirdīgi prāti, kas vēlēsies piedalīties dziedāšanā, dejošanā, mācīsies dziedrotaļas un spēlēs instrumentus, stāstīs stāstus un zinās pasakas un anekdotes. To arī pierāda bērnu folkloras kustības "Pulkā eimu, pulkā teku" kuplais dalībnieku skaits." Lai šis pulks kļūst arvien lielāks un tradīcijas neiet mazumā!