12.05.2017 16:28

Tapusi grāmata par Ķekavu laikabiedra acīm

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pēteris Geks: Atmiņas par cilvēkiem, kuri bija kopā ar mums pirms vairākiem gadu desmitiem, pamazām sāk izplēnēt, bet tā taču ir mūsu, Ķekavas, vēsture, var sacīt ‒ vesels laikmets. Pēteris Geks: Atmiņas par cilvēkiem, kuri bija kopā ar mums pirms vairākiem gadu desmitiem, pamazām sāk izplēnēt, bet tā taču ir mūsu, Ķekavas, vēsture, var sacīt ‒ vesels laikmets. Einārs Binders

Šopavasar aprit 25 gadi, kopš Ķekavā sākās toreizējā kolhoza "Ķekava" privatizācija. Pēteris Geks, kurš 90. gadu sākumā bija kolhoza ilggadējā priekšsēdētāja Ojāra Bluķa vietnieks, tagad raksta dokumentāras grāmatas par savu dzīvi un cilvēkiem sev apkārt. Par to, kā jaunie laiki ienāca Pierīgā, vēsta viņa grāmata "Puse gadsimta Ķekavā".

Jau tuvāk grāmatas nobeigumam P. Geks, pieminot jaunos "mērnieku laikus" Ķekavā, raksta: "Tagad, kad pagājuši daudzi gadi, man ir liels gandarījums, ka privatizācijas procesa organizēšana kolhozā noritēja gludi, atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, jo pēc tam netika saņemtas nekādas sūdzības." Tajā pašā laikā viņš atzīst: "Mēs tik straujai dzīves maiņai toreiz nebijām gatavi. Viss noritēja neiedomājami ātri, vienā virpulī sagriezās dzīves pārvērtību un privatizāciju kaislības, apjukums, cerības un naids."


Taču dzīve Ķekavā ritēja arī tajos 50 gados, kurus tagad saucam par okupācijas, kolhozu, stagnācijas un tamlīdzīgiem laikiem, kad bija jāpilda vienīgās valdošās Komunistiskās partijas iezīmētie plāni, kas beidzās ar taloniem cukuram, cigaretēm, alkoholiskajiem dzērieniem un daudz kam citam.

Ja neņem vērā politisko fonu, piemēram, P. Geka pieminēto republikas mēroga partijas bosa Jāņa Kalnbērziņa viesošanos kolhozā svētku reizē, grāmatas patiesā vērtība ir precīza dažādu sadzīvisku detaļu iezīmēšana grāmatā aprakstītajās epizodēs, atklājot tās caur konkrētiem cilvēkiem, kuri gadu desmitiem dzīvoja un strādāja Ķekavā.

Autors ir godīgs pat tādās detaļās, kā aprakstot "pusstopa" klātbūtni, piemēram, kārtojot dažādas sadzīviskas lietas, vai "Rīgas Melnā balzama" pudeļu un ūdeļu ādu vešanu Maskavas priekšniekiem, lai kolhozs dabūtu papildu tehniku vai citu materiālo nodrošinājumu ražošanai. Tiesa, ūdeļādas cepures bijušas arī vietējo vadošo personu atšķirības zīme.

Netrūkst arī savā ziņā "medniekstāstu" par to, kā klājies vietējiem vīriem, kuri bija devušies uz Daugavu ķert zivis, bet noķēruši upē peldošu alni, vai atgadījumu no kartupeļu un ziedu tirgošanas Krievijā.

Vēl viena grāmatas "Puse gadsimta Ķekavā" vērtība ir daudzie fotoattēli. Tajos redzami gan P. Geka laikabiedri, gan viņš pats un laikmetu raksturojošas sadzīves situācijas.

Lasītājs neapšaubāmi secinās, ka autors raksta par laikiem, kad "zāle bija zaļāka", taču tas šoreiz attaisnojas, jo cilvēks jau laiku, kas viņam atvēlēts, neizvēlas. Turklāt tas, par ko raksta P. Geks, varēja notikt jebkur Latvijā.

P.S. Vienīgā vieta, kur grāmatu "Puse gadsimta Ķekavā" savā īpašumā var iegūt ikviens tās kārotājs, ir olu ražošanas uzņēmumā "Co Priedes", šosejas Rīga–Bauska 14. km. Tur varēsiet iegādāties preci ne tikai vēderam, bet arī grāmatu par pašizmaksas cenu – 10 eiro – garīgai baudai.