Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Izdevums būs veltīts dabas un kultūrvēstures iepazīšanai Jaunciema meža masīvā un tam piegulošajā apgabalā ziemeļaustrumos no Rīgas – starp Ķīšezeru un Ādažiem, Rīgas pilsētas, Garkalnes, Ādažu un Carnikavas novadu teritorijās. Kāpēc šāda izvēle?

Apvidus atrodas blakus galvaspilsētai — ļoti urbanizētai videi — un tajā pašā laikā tajā saglabājies daudz dabas vērtību un interesantu kultūrvēstures objektu. Ceļveža misija ir šo vides bagātību parādīt cilvēkiem, modināt viņos interesi un emocijas, ierosināt pirmo soli apkārtējās vides izzināšanai un saudzēšanai.

Dabas pērles – 16 ezeri

Piemēram, aplūkojamā teritorija ir unikāla ar to, ka samērā nelielā platībā sastopami 16 ezeri. Ezeru blīvums gluži kā Latgalē! Lielākie no tiem — Ķīšezers, Lielais un Mazais Baltezers Rīgas apkārtnes iedzīvotājiem ir labi pazīstami, bet par citiem 13 ezeriņiem būs dzirdējis retais.

Šeit atgādināšu to nosaukumus: Jūgezers, Lielais Maku ezers, Mazais Maku ezers (Vidus ezers), Linezers (Līņezers), Mālezers, Ataru ezers (Ūdru ezers), Laveru ezers, Kreiļu ezers, Gaiļezers, Piekūnītis, Lielais Aļņezers, Mazais Aļņezers un Ķikats. Katra no šīm dabas pērlēm ir pelnījusi, ja ne atsevišķu grāmatu, tad vismaz pilnvērtīgu aprakstu.

No Daugavas līdz Gaujai

Vielu šim ceļvedim sāku vākt jau pagājušā gadsimta 90. gados, kad ģeogrāfe Ruta Avotiņa mani rosināja apzināt Rīgas rajona vietvārdus. Sekoja sarunas ar teicējiem – veciem zvejniekiem, mežiniekiem, tad – studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un pēc tam – pētījumi jaunā kvalitātē.

Protams, ezeri ir tikai viena no dabas tūristus interesējošu objektu grupām. Jaunciema-Ādažu apvidū atrodas arī Latvijas mēroga putniem nozīmīga vieta Eimura pļavu rajons un skaists, dižkokiem, retajiem augiem un dzīvniekiem bagāts meža masīvs – visas zaļās teritorijas sirds.

Novada kultūrvēsturisko pamatu senatnē veidoja zvejnieku un lauksaimnieku dzimtas. Ceļvedī pievērsīšos to sētu vēsturei par kurām ziņas gūstamas jau no 17. gs. Vidzemes arklu (zemes) revīzijas aktiem. Jaunciems gaida stāstu par zvejniekiem un slaveno fabrikantu Mīlmani, papīra ražošanu, Baltezeri – par koku pludinātājiem, Ādaži – par savulaik vērienīgo lauksaimniecību, Bukulti – par slavenajām bruņinieku dzirnavām Neijermīli, kas apsargāja ceļu no Vidzemes uz Rīgu. Šeit – "no Daugavas līdz Gaujai" ir tā vieta, kur "mierā dzīvoja" trīs vīri, par kuriem dziedāja savā laikā populārajā latviešu mākslas filmā "Vella kalpi".

Interesants ir viss ceļveža sagatavošanas process. Ziemas sezonā daudz jālasa, jāpēta arhīva materiāli, jākonspektē dokumenti, grāmatas laikraksti un žurnāli. Pēdējo informācijas avotu atlasi padara vieglāku Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu bāzes "Publicistika" meklētājs.

Visinteresantākās ir sarunas ar iedzīvotājiem. Katrs no viņiem atklāj ne tikai savu unikālo pieredzi, jaunus datus, bet arī atšķirīgu skatījumu uz vietām un lietām, ar kuru vairāk vai mazāk centīšos iepazīstināt arī lasītājus.