"1949. gads ir viena no drūmākajām lappusēm Latvijas vēsturē. Martā lopu vagonos sadzen un svešumā aizved tūkstošiem latviešu ģimeņu. Baumas par draudošajām briesmām klīdušas jau sen, gudrākie saimnieki uz laiku pametuši savas saimniecības, aizbraucot paciemoties pie radiem vai kur tālāk. Bet daudzi baisajām prognozēm nav ticējuši līdz pēdējam brīdim, kad nakts vidū uzcelti no miega un aizvesti ar to, kas pie rokas. Sētās rej pamestie suņi, mauj neslauktās govis...
Taču dzīve neapstājas arī smagos un nemierīgos laikos — zeme jāar, kartupeļi jāstāda, krāsnis jāmūrē, tāpēc Eidim darba netrūkst. Viņam ir prasmīgas rokas un atsaucīga sirds, un šādas īpašības cilvēki prot novērtēt. Pavisam negaidot Eida dzīvē ienāk mīlestība – Gaujas meitene Ilze, vidusskolniece ar dedzīgām acīm un cerību pilnu sirdi. Vai viņu mīlestībai būs lemts izdzīvot, spītējot līdzcilvēku skaudībai, neziņai par nākotni un daudziem tūkstošiem kilometru, kas uz laiku izšķir jaunos ļaudis?" vēstīts izdevniecības "Jumava" aprakstā par Jura Sārņa grāmatu.
"Darba "Atmiņas neizgaist" lielākā vērtība ir tā vēsturiskā objektivitāte: autoram ir bijis gana daudz laika pieredzēto un pārdzīvoto izvērtēt, atsijāt atgādināšanas vērto, salīdzināt toreizējās tikumiskās vērtības ar tagadējām, un tikai tad tās izlikt uz papīra. Apbrīnas vērta ir autora spēja atturēties no moralizēšanas, to viņš pilnā mērā atstāj lasītāju ziņā," grāmatas ievadā atzīst publicists Aivars Berķis.
Jura Sārņa grāmata "Atmiņas neizgaist" izdota apgādā "Jumava" un ierindojama līdzās Melānijas Vanagas dokumentālajam romānam "Veļupes krastā".
