Koncertā tika izdejotas gan senāko gadu horeogrāfijas, kas ieguvušas jaunu elpu un ietērpu, apliecinot, ka deja nenoveco, gan jaunākās, tikai pēdējos gados tapušās dejas. Daudzi "Zelta sietiņa" pedagogi paši izauguši ansambļa dejotāju rindās un vēlāk, savu mūžu veltot dejas mākslai, radījuši arī aptuveni pussimta oriģināldeju un deju uzvedumu, kas iestudēti gan pirms 50 gadiem, gan joprojām ir daudzu kolektīvu repertuārā.
"Zelta graudi" bija atvadu koncerts arī vairāk nekā 20 kolektīva absolventiem – jauniešiem, kuri sasnieguši pilngadību un kuriem laiks pāriet no bērnu uz jauniešu deju kolektīviem. Starp viņiem arī Rets Svarāns – jaunietis no Ādažiem, kuram dejošana "Zelta sietiņā" bijusi neatņemama dzīves sastāvdaļa desmit gadus. Sarunā ar portālu "Apriņķis.lv" Rets stāsta par iespaidiem, kas gūti, tik daudzus gadus dejojot šajā leģendārajā kolektīvā.
Rets Svarāns – “Zelta sietiņa” absolvents
– Kā sākās tavas dejotāja gaitas?
– Dejot sāku jau bērnudārzā, kad vēl dzīvoju Rīgā. Tad arī piedalījos savos pirmajos Deju svētkos. Pēc tam pārcēlāmies dzīvot uz Ādažiem, bet, redzot, ka dejot man padodas, vecāki izlēma mani pieteikt vienā no Latvijas labākajiem tautas deju ansambļiem – "Zelta sietiņā". Tā arī sākās manas gaitas šajā kolektīvā. Neesmu vienīgais, kurš nedzīvo Rīgā, bet brauc dejot uz "Zelta sietiņu". Manā grupā vien ir dejotāji, kas brauc no Jūrmalas, Lojas, Siguldas, Baldones, Muceniekiem.
– Kas ir lielākie ieguvumi, dejojot "Zelta sietiņā"?
– Dejojot šādā kolektīvā, attīstās fiziskās spējas, izturība un koordinācija, arī grācija un stāja. Droši vien arī mīlestība pret latviešu deju, savukārt caur to – piederība savai tautai. Taču vislielākais ieguvums ir koncerttūres, braucieni apkārt pasaulei kopā ar kolektīvu, iespēja redzēt svešas zemes, piemēram, Ķīnu, Taivānu un daudzas citas.
"Zelta sietiņš” pabijis daudzās pasaules valstīs. Attēlā: uzstājoties Taivānā (Rets – pirmais no kreisās).
– Kā tu raksturotu kolektīva dibinātāju Baibu Šteinu? Kādas vērtības viņa ielikusi dejotājos?
– Bez Baibas Šteinas "Zelta sietiņš" nav iedomājams. Viņa ir stingra, prasīga, vienmēr visam ir jābūt augstā līmenī. Dejotājos tiek ieaudzināta kārtības un atbildības sajūta, arī patriotisms. Baiba Šteina vienmēr centīsies, lai mums būtu ne tikai mēģinājumi, bet arī daudz dažādu un interesantu koncertu un, protams, arī braucienu.
– Vai bijuši brīži, kad visu gribējies mest pie malas?
– Protams, ka tādi brīži ir bijuši, jo dejošana "Zelta sietiņā" prasa lielu atdevi un daudz laika.Tomēr pārvarēt šādus brīžus nekad nav bijis grūti. Galvenais ir atcerēties mērķi, nevis domāt par grūtībām konkrētajā brīdī. Kamēr es gribu, tikmēr es varu – tāds ir mans moto.
– Vai deju kolektīva jaunieši ir arī tavi tuvākie draugi?
– Tā gluži nav, bet draugus esmu ieguvis, un kolektīva biedri vienmēr paliks man atmiņā, jo daudz kas šo gadu laikā ir kopīgi piedzīvots un pārdzīvots.
– Kāpēc deju kolektīvos puišu parasti ir mazākumā?
– Dejas no cilvēka prasa ieguldīt ne tikai prātu, bet arī sirdi. Ne katrs cilvēks līdz pusaudža vai jaunieša vecumam ir izpētījis šo lauciņu, sajuties komfortabli tajā. Biežāk tā ir ar puišiem. Puiši parasti sporto, meitenes dejo.
– Ko tava dalība "Zelta sietiņā" prasījusi no taviem vecākiem?
– Vislielāko darbu, palīdzot man, ir ieguldījusi mana mamma. Viņai nācies šūt, mazgāt un gludināt tērpus, aizvest un atvest mani no mēģinājumiem un koncertiem. Neapšaubāmi vecākiem ir nācies ziedot savu laiku manis labad. Bet zinu, ka tajā pašā laikā mana dejošana viņiem sagādā milzīgu prieku.
Rets – pirmais no labās
– Tava mamma Dana Dieziņa savulaik bija Latvijas čempione sporta dejās pieaugušajiem desmit deju programmā. Vai tava mīlestība pret deju daļēji veidojusies, pateicoties viņai?
– Iespējams. Mamma ir stāstījusi, ka viņa jau bija gaidībās, kad vēl turpināja dejot. Es tomēr priekšroku dodu tautas dejām.
– Ar ko "Zelta sietiņš" atšķiras no citiem tautas deju kolektīviem?
– "Zelta sietiņā" ir salīdzinoši augstāks līmenis nekā daudzos citos kolektīvos. Ar to es domāju, ka mēģinājumi ir ilgāki, grūtāki un vairāk, bet arī gandarījums ir lielāks, koncerti skaistāki, emocijas dziļākas un atmiņas spilgtākas. Ar to arī "Zelta sietiņš" atšķiras no citiem kolektīviem. Paldies pedagogiem!
– Kā jūties tagad – kā "Zelta sietiņa" absolvents? Vai turpināsi dejot kādā kolektīvā?
– Jūtos gandarīts un priecīgs, absolvējot "Zelta sietiņu". Visticamāk, turpināšu dejot, jo Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki ir tepat aiz stūra un uzstāšanās šādā pasākumā būs vārdiem neaprakstāma.