– Kāda bija tava vasara? Spilgtākie iespaidi, piedzīvojumi?
Emīls Kivlenieks: Vēl pavasarī bija naiva cerība, ka vasarā varēs atpūsties, taču – ne vienmēr sapņi īstenojas. Šī vasara mani nepārsteidza – no tāda viedokļa, ka bija daudz jāstrādā. Atpūta bija otrajā plānā, pirmajā – lielākoties darbi: gan koncerti, gan izrādes, viesojoties dažādās Latvijas pilsētās.
Viens no spilgtākajiem iespaidiem bija iespēja piedalīties Gēršvina operas "Porgijs un Besa" iestudējumā, kas norisinājās Cēsu mākslas festivāla ietvaros. Šajā iestudējumā bija lieliska iespēja darboties starptautiskā profesionālu mākslinieku sastāvā.
Un ne tikai šīs vasaras, bet, protams, manas dzīves viens no svarīgākajiem notikumiem ir tas, ka es bildināju savu draudzeni.
– Jau 16. oktobrī kultūras pilī "Ziemeļblāzma" sāksies operešu sezona. Tu piedalies visās izrādēs. Kas tev ir svarīgākais, gatavojoties tām? Kam pievērs īpašu uzmanību?
– Uzmanību pievēršu visam, jo tas ir manā dabā – pievērst uzmanību pat sīkākajām detaļām. Uzskatu, ka pat vismazākās nianses rada to lielo, kopīgo veselumu, tādēļ domāju par visu. Izvērtēju lomas nianses, pie kurām varētu jaunajā sezonā piestrādāt, lai tēls būtu interesants man pašam un skatītājiem, ikreiz atrodot kādu jaunu šķautni.
– Vai ir atšķirības starp opereti, mūziklu un operu?
– Ļoti labs jautājums! Grūti salīdzināt, jo operetes ir dažādas, mūzikli ir dažādi, un arī operas ir dažādas. Operas pamatā ir dziedājums, toties gan mūziklā, gan operetē vienlīdz labi jāmāk dziedāt, dejot un runāt; bieži mūzikli ir pielīdzināmi operetei. Un tā ir liela starpība, jo operetē un mūziklā jābūt daudzpusīgam.
– Kas jaunam māksliniekam šķiet interesants operetē? Ko gūst klausītājs?
– Operete ir žanrs, kas no mākslinieka pieprasa augstvērtīgu un profesionālu vokālu, neatstājot novārtā kustību – deju, kustību partitūru lomas ietvaros, tēla plastiku un, protams, aktiermeistarību – dabisku un vieglu. Visas šīs prasmes nav atraujamas viena no otras – tām jāveido viens tēla veselums. Man tas patīk, tāpēc Latvijas Kultūras akadēmijā esmu apguvis aktiermeistarību un Latvijas Mūzikas akadēmijā – vokālo meistarību, savukārt dejotprasmi esmu apguvis paralēli iepriekšminētajām studijām.
Džeziskās operetes un tās komponista Paula Abrahama dzīvesstāsts ir viens no intriģējošākajiem stāstiem operetes vēsturē. Abrahams īsā laikā kļuva par vienu no Veimāras republikas populārākajiem un veiksmīgākajiem komponistiem. Šīs operetes galvenais trumpis ir ne tikai neparasts, mūsdienīgs un daudzveidīgi krāsains muzikālais materiāls. Savu vietu tajā atraduši gan klasiski, operetei gandrīz vai obligāti romantiski valši, gan Berlīnes džezs, gan kaislīgs tango, ieskanas ungāru čigānu melodijas un divdesmito gadu deju mūzika, gan asprātīgs, profesionāli uzrakstīts librets.
Vairāk par opereti "Balle Savojā" lasiet šeit.