07.10.2016 15:38

Mālpilī pieminēs novadnieci, rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju

Autors  Dace Krilovska
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Antonija, Aspazija un Rainis Kastaņolā (Šveice) pirms 1920. gada. Antonija, Aspazija un Rainis Kastaņolā (Šveice) pirms 1920. gada. no Indara Lūkina privātā arhīva

Trešdien, 12. oktobrī, plkst. 17.00 Mālpils novada bibliotēkā notiks rakstnieces, žurnālistes un sabiedriskās darbinieces Ivandes Kaijas (Antonijas Lūkinas) 140 gadu atceres sarīkojums "Ivande Kaija un viņas laiks". Sarīkojumā piedalīsies literatūrzinātnieces Gundega Grīnuma, Eva Eglāja-Kristone un vēsturniece Ineta Lipša.

Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma stāstīs par Ivandes Kaijas un latviešu "lielā dzejniekpāra" – Aspazijas un Raiņa – vēstuļu apmaiņu, kas ir saistoša, intriģējoša "saruna pa trim" daudzu gadu garumā. Šo saraksti var raksturot kā informatīvi bagātu un literāri augstvērtīgu epistolāru romānu.


Tā sākums meklējams 1910. gada rudenī, kad uzņēmīgā daktera Fēliksa Lūkina kundze no Rīgas pilsoniskajām aprindām negaidīti ielauzās savu lielo garīgo autoritāšu – Piektā gada emigrantu Aspazijas un Raiņa – Kastaņolas divvientulībā, lai viņu vadībā apgūtu "īso kursu" rakstniecībā un feminisma mācībā un pievērstos mērķtiecīgam literāram darbam. Kopš satuvināšanās Kastaņolā abi dzejnieki viņu "literārajai audžumeitai" Ivandei Kaijai kļuva par draugiem uz mūžu.

Literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristone iepazīstinās klausītājus ar Jauno sieviete jeb femme forte, kura iemieso sevī spēcīgu sievietes tēlu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kas meklē alternatīvas, atraujas no stereotipiem un izaicina vīrišķo pasaules kārtību.

Jaunā sieviete atšķiras no dominējošā gadsimtu mijas sievietes tēla, tā nosaka savus mērķus un var sekmīgi konkurēt ar vīrieti. Viņa ir arī aktīva konflikta risināšanā: tā vietā, lai ļautos ciešanām un paciestu situāciju, viņa uzņemas iniciatīvu un mēģina pagriezt likteni savā labā.

Līdzās Aspazijai tieši Ivande Kaija ir viena no tā laika Jaunajām sievietēm. Viņas daiļrade iekļaujas virzienā, ko dēvē par Jauno sieviešu romānu. Likumsakarīgi, ka 1913.gadā vairākās Latvijas pilsētās nolasītajā lekciju ciklā "Jaunā sieviete latviešu literatūrā un dzīvē" piesaukts arī Ivandes Kaijas romāns "Iedzimtais grēks" (1913).

Vēsturniece Ineta Lipša stāstīs par laiku līdz Ulmaņa apvērsumam 1934.gadā un tieši par sieviešu centieniem kļūt par deputātēm, par to, kā sievietes veidoja īpašas sieviešu partijas, un kā centās tikt ievēlētas Saeimā gan no sieviešu listēm, gan no kopējām listēm.

Ivande Kaija bijusi ne tikai romānu rakstniece, bet arī politiski izteikti aktīva. Viņa mēģināja tikt uz Satversmes sapulces vēlēšanām, taču visus nodomus izjauca slimība. Ko gan Ivande Kaija būtu teikusi, ja būtu varējusi aktīvi piedalīties valsts politiskajā dzīvē? Kurā pusē viņa būtu savu vietu saskatījusi?

Ieeja pasākumā bez maksas.