18.09.2016 15:14

Komentārs: Lidmašīnas nosēdināšana upē – varoņdarbs vai kļūda?

Autors  Marta Dzintare
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Filmas “Brīnumainā izglābšanās Hudzonā” režisors Klints Īstvuds (pa kreisi) un galvenās lomas atveidotājs Toms Henks Filmas “Brīnumainā izglābšanās Hudzonā” režisors Klints Īstvuds (pa kreisi) un galvenās lomas atveidotājs Toms Henks variety.com

Latvijas kinoteātros no 9. septembra skatāma filma "Brīnumainā izglābšanās Hudzonā". Filmas anotācija vēsta: "2009. gada 15. janvārī pasaule piedzīvoja "brīnumu virs Hudzonas", kad pasažieru aviolaineri, kuram pārstāja darboties abi dzinēji, pilots Česlijs Sallenbergers nosēdināja Hudzonas upē Ņujorkā, izglābjot visu 155 pasažieru un apkalpes dzīvības.

Par spīti tam, ka sabiedrība un prese kapteini "Salliju" dēvēja par varoni, tika uzsākta izmeklēšana, kas draudēja sadragāt viņa reputāciju un pielikt punktu viņa pilota karjerai."


Pilotu Sallenbergeru atveido aktieris Toms Henks, filmu veidojis leģendārais režisors, aktieris, producents, komponists Klints Īstvuds, kuram šogad apritēja 86 gadi un kurš joprojām nav zaudējis spēju uzņemt lieliskas filmas. Filma "Brīnumainā izglābšanās Hudzonā" atbilst visiem kritērijiem, lai tā tiktu nominēta "Oskaram" (arī Īstvuda iepriekšējā filma "Amerikāņu Snaiperis" tika nominēta sešās kategorijās).

Angliski filmas nosaukums ir "Sully", kas ir saīsinājums no lidmašīnas pilota Sallenbergera uzvārda. Oriģinālnosaukums visprecīzāk atspoguļo filmas būtību, jo stāsts ir par nevis par pašu izglābšanās faktu, bet galvenokārt par lidmašīnas pilotu, viņa emocijām pēc notikušā, kad izmeklētāji cenšas viņu pataisīt par vainīgo, kurš pieņēmis nepareizu lēmumu. Par laimi, pilotam Sallenbergeram izdodas nosargāt savu reputāciju un pierādīt, ka viņš rīkojies pareizi, bet cik tur trūka, lai notiktu citādi?

Pēdējā laikā Holivuda ražo daudz filmu, kas balstītas uz patiesiem notikumiem. Tādējādi ASV parāda, ka lepojas ar saviem varoņiem (šajā filmā – ne tikai ar pilotiem, bet arī glābējiem, mediķiem un citiem profesionāļiem). Turklāt katra filma, kas stāsta par reālām personībām, veicina skatītāju dziļāku interesi par filmās attēlotajiem notikumiem. Arī pēc šīs filmas noskatīšanās uzreiz gribējās internetā sameklēt informāciju par reālo notikumu 2009. gadā.

Tā arī uzzināju, ka uz viena no prāmjiem, kas piedalījās lidmašīnas glābšanas darbos, atradās ASV dzīvojošais latvietis Jānis Krūms. Viņš nofotografēja avārijas vietu un attēlu ievietoja "Twitter". Krūma uzņemtā bilde izrādījās pirmā internetā ievietotā avārijas fotogrāfija, kas izraisīja milzu interesi. 2014. gadā šis Krūma tviterieraksts tika atzīts par vienu no ievērojamākajiem tvītiem mikroblogošanas vietnes "Twitter" pastāvēšanas vēsturē.

Pēc filmas noskatīšanās bija daudz, par ko domāt. Piemēram, cik ļoti svarīga ir mediju loma cilvēka reputācijas veidošanā un nosargāšanā. Filmā mediji cildināja kapteini Sallenbergeru kā varoni, un līdzcilvēku atbalsts deva viņam spēku cīnīties, nepadoties. Ja viņam būtu uzbrukuši ne tikai izmeklētāji, bet arī mediji, kapteinis Sallenbergers droši vien emocionāli sabruktu, jo arī pats brīžam sāka šaubīties, vai tiešām ir pieņēmis pareizu lēmumu, nosēdinot lidmašīnu uz upes.

Kaut gan viņš bija rīkojies saskaņā ar sirdsapziņu un 40 gadu lidotāja pieredzi, tomēr kritika no izmeklētāju puses brīžam sašķobīja viņa pašpārliecinātību. Tas savukārt atspoguļoja birokrātijas un cilvēcisko faktoru pretnostatījumu. Amerikāņu sabiedrībā dominē uzskats, ka cilvēks ir vissvarīgākais, taču brīdī, kad notiek izmeklēšana, cilvēciskie faktori bieži vien netiek ņemti vērā. Filmā to vislabāk varēja redzēt Sallenbergera nopratināšanas ainās, kur viņa stāstītajam pretī tika likti datoru aprēķini, cipari, algoritmi, kas tika pasludināti par augstāko patiesību.

Izlasot filmas aprakstu, sākotnēji var šķist, ka filmas struktūra būs tāda, kā parasti šāda veida filmās: tiek parādīta lidmašīnas pacelšanās, tad dzinēju apstāšanās, pasažieru nāves bailes un beigu beigās veiksmīga nolaišanās. Taču filma sākas brīdī, kad visi šie notikumi jau ir aiz muguras. Filmas laikā lidmašīnā notiekošais fragmentāri tiek parādīts vairākas reizes, katru reizi pieliekot klāt jaunu informāciju, kamēr visbeidzot kā filmas emocionālā kulminācija tiek parādīts viss, kas notika lidmašīnā, ar oriģinālajiem pilotu sarunu ierakstiem.

Filmas nobeigumā redzams arī īstais kapteinis Česlijs Sallenbergers un viņa sieva emocionālā tikšanās reizē ar visiem 155 (ieskaitot sevi) izglābtajiem pasažieriem. Tas ir kā filmas punkts uz i, kas atgādina par cilvēka dzīvības vērtību.