12.07.2016 07:46

Cēsis – pilsēta kur satikt mākslu

Autors  Agate Vucina
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Izstādē “Kalmītes stāsts” Izstādē “Kalmītes stāsts” publicitātes

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstādes, ikgadējais mākslas festivāls, Ruckas mākslas rezidenču centra pasākumi un kopš trim gadiem atvērtais Pasaules latviešu mākslas centrs padara Cēsu pilsētu par nozīmīgu kultūras centru, kas piesaista aizvien vairāk tūristus no Latvijas un ārzemēm.

Ideja ieguldīt līdzekļus un veidot centru ārpus Rīgas, lai arī Vidzemes reģiona iedzīvotāji un pilsētas viesi varētu baudīt augstvērtīgu mākslu, kas tapusi dažādās pasaules vietās, kur dzīvo latviešu mākslinieki, dzima pirms vairākiem gadiem ASV. Tagad Pasaules latviešu mākslas centru varam dēvēt par vienu no Cēsu pilsētas izkārtnēm, jo tā ir vienīgā vieta Eiropā, kur vienkopus varam redzēt diasporas latviešu mākslu.

Centra izstāžu zāles Cēsu vecpilsētā savos Latvijas apciemojumos aizvien vairāk iekļauj ārzemēs dzīvojošie latvieši. Šogad izstāžu kuratore no Čikāgas Lelde Kalmīte izveidojusi plašu un iespaidīgu vizuālu dialogu starp divu paaudžu māksliniekiem "Kalmītes stāsts". Jāņa Kalmītes gleznās iespējams saskatīt tradicionālā latviešu dzīvesveida iznīcības un pasaules uzskatu metaforas, savukārt viņa meitas Leldes Kalmītes darbi atspoguļo satraukumu par pasaules dabas iznīcību kopumā.

Šovasar atklātajā jaunajā izstāžu zālē mākslas cienītāji var iepazīties ar diasporas latviešu mākslas daudzpusību. Apskatei piedāvātas Austrālijas mākslinieka Jāņa Nedēļas un Kanādas mākslinieces Ineses Birstiņas instalācijas, Zigfrīda Sapieša (Skotija) keramikas veidojumi, kā arī Gerdas Rozes, Oskara Skušķa, Jura Ubāna un citu ASV latviešu mākslinieku darbi.

Edinburga ir Skotijas finansu, izglītības un mākslas centrs. Tieši šeit mūža lielāko daļu pavadīja Ērberģes pagastā dzimušais pretestības kustības dalībnieks, leģionārs un mākslinieks Zigfrīds Sapietis. Šomēnes pēc divu gadu ilga projekta īstenošanas sekmīgi pabeigta Sapieša mākslas darbu transportēšana uz Latviju, ko veica Latvijas Kultūras ministrija, Pasaules latviešu mākslas centrs, Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē sadarbībā ar Latvijas goda konsulu Skotijā Džonu Makgregoru.

Pēc svinīgās ceremonijas Cēsīs. No kreisās – projekta koordinators Dainis Mjartāns, Baiba Eglīte PLMC izstāžu zāļu pārzine, Paula Sapietis, Latvijas goda konsuls Skotijā Džons Makgregors, kultūras ministre Dace Melbārde un Paulas Sapietis meita Melisa Grenfella.Pēc svinīgās ceremonijas Cēsīs. No kreisās – projekta koordinators Dainis Mjartāns, Baiba Eglīte PLMC izstāžu zāļu pārzine, Paula Sapietis, Latvijas goda konsuls Skotijā Džons Makgregors, kultūras ministre Dace Melbārde un Paulas Sapietis meita Melisa Grenfella.



Svinīgajā ceremonijā kultūras ministre Dace Melbārde norādīja, ka Zigfrīds Sapietis vienmēr ir uzsvēris, ka ir būtiski stāvēt pāri jebkādām piederībām, koncepcijām vai skolām, tādēļ viņa darbi nes sevī sava laikmeta atspulgu, bet jo īpaši pārlaicīgus ideālus un dzīves vērtības izjūtu, kas aktivizē un ceļ augšup skatītāju, kā arī patiesi bagātina vidi, kurā šie darbi nonāk.

Skaudrs ir bijis paša mākslinieka liktenis. Par posmu, kas pavadīts zem padomju un vācu okupantu varas, Z. Sapietis savās nepublicētajās atmiņās raksta: "Mūs ar Oskaru Dravu – Vārnavas pagasta vecākā dēlu, apcietināja padomju varas pirmajā gadā par nacionālo karodziņu izlikšanu uz telefona stieplēm, tomēr vietējais milicis mūs apžēloja un palaida vaļā. Bija arī skrejlapu iespiešana nacionālā garā un to izplatīšana. Vāciem ienākot, mēs ar sunākstieti Bukovski "nogrābām" pamestu vācu armijas motociklu, lai organizētu nacionālo partizānu vienību, bet dabūjām atkal uz kakla policiju.

Pēc skolas beigšanas aizbraucu uz Rīgu, tur mani apcietināja gestapo, jo mums atkal veidojās nacionālā kustība. Kapsētā Mātes dienā, nolicis puķes pie tēva kapa, es sacīju dažus vārdus par baigo gadu, pieminot aizvestos uz Sibīriju, atceroties mazpulkus un deportēto Valsts prezidentu K. Ulmani. Izrādījās, ka mana runa bija noziegums kā krievu, tā vāciešu uztverē. Mani arestēja – vispirms Rīgā centrālcietums, tad Salaspils koncentrācijas nometne. Tiku ārā, aizejot leģionā. 1944. gadā Kurzemes frontē smagi ievainoja, nosūtīja ārstēties uz Vāciju, no turienes 1945.gadā aizbēgu uz Kopenhāgenu."

Dānijā Zigim radās iespēja studēt Karaliskā mākslas akadēmijā Kopenhāgenā. "Spējīgo un darbīgo dāņu arhitektu un daiļamatnieku panākumi ietekmēja pozitīvi, tādēļ jau studiju sākumā manī radās pretestība un nostāja pret bezdvēselisko starptautisko stikla un tērauda stilu celtniecībā, kas pārplūdināja pasaules valstis. Akmens, ķieģeļi un koks ir vienmēr patīkams mūsu acīm un siltāki dvēselei."

Z. Sapietis. Pūķis (1987). Māls, 96cm x 47cm x 32cm Z. Sapietis. Pūķis (1987). Māls, 96cm x 47cm x 32cm



Ieceļojot Skotijā, Zigis palika uzticīgs tieši kokam, akmenim un mālam. No 1952. līdz 1958. gadam studēja Edinburgas mākslas akadēmijā."Man vienmēr likās saistošs un pievilcīgs senās, arhaiskās un primitīvās mākslas un rokdarbu agrīnais, vienreizējais svaigums. Iepazinies ar alu mākslu, es pievērsu uzmanību piktu un ķeltu darbiem, kaltiem un cirstiem akmenī un kokā, tāpat bronzas un emaljas darbiem, skotu akmens celtniecībai un vecajām dūmu mājām. Es apbrīnoju skandināvu bronzas laikmeta mākslinieku un amatnieku kaltos klinšu rakstus, viņu podniecību, koktēlniecību."

Savdabīgie Z. Sapieša veidotie mākslas darbi rotā daudzas ēkas Skotijā un Anglijā. Vācijā viņa koka sienas cilnis redzams Minsteres latviešu centrā. Tagad Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs iespējams iepazīties ar mākslinieka lielformāta keramikas veidojumiem.

Savulaik Z. Sapietis ir teicis: "Esmu svešinieks Rīgas ļaudīm, gan arī pārējiem Latvijā. Pavisam maz ir to, kas mani pazīst un atceras. Tur jāvaino dzelzs aizkars un pusgadsimts emigrācijā, kas mani atšķīra no dzimtenes." No šī brīža varam būt droši, ka Zigfrīds Sapietis vairs nav nekāds svešinieks Latvijā, viņš ir atgriezies mājās kopā ar daudziem emigrācijas latviešu māksliniekiem.

Zigfrids Sapietis. Jumis. KeramikaZigfrids Sapietis. Jumis. Keramika