Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums video formātā. Arhīvs glabā gandrīz 10 000 Latvijā radīto spēlfilmu, dokumentālo filmu, kinožurnālu, kinohroniku, populārzinātnisko filmu, reklāmfilmu un animācijas filmu, kuras veidojuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910.gada līdz mūsdienām.
Projekta pirmais posms ir noslēdzies ar 1910. - 1966.gadā veidoto kinohroniku kolekcijas publicēšanu audiovizuālo dokumentu digitālās krātuves interneta vietnē "www.redzidzirdilatviju.lv", kura tiek atklāta un publiski būs pieejama no 1.jūlija. Arhīvs kinodokumentu formātā glabā aptuveni 3000 nosaukumu lielu kinohroniku kolekciju, kas veidota no 1910. gada līdz 1996.gadam un ir tematiski bagātākā un visvairāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā.
Vēstot par sava laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, kinohroniku kolekcija šaurākā nozīmē ļauj iepazīties ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem, plašākā - apjaust vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimtā skārušas Latviju. Žanriski to veido kinožurnāli, hronikas, kā arī dokumentāli kinomateriāli.Vietnē pieejama informācija par Latvijas 20.gadsimta 20.-30.gadu kinohronikām un filmējumiem, kurus veidojuši tā laika ievērojamākie kinohronisti Arnolds Cālītis, Jānis Sīlis, Mārtiņš Lapiņš un Eduards Kraucs. Hronikas atspoguļo Latvijas Valsts pirmās desmitgades sasniegumus, Saeimas atklāšanu, Valsts prezidentus Jāni Čaksti, Gustavu Zemgalu, Albertu Kviesi, Kārli Ulmani, augstāko valsts amatpersonu vizītes, valsts svētkus, armijas parādes, dziesmu svētkus, ievērojamu kultūras un sabiedrisko darbinieku portretējumus.
Krauca veidotās "Latvijas skaņu hronikas" vizualizē 30.gadu vēsturi, vēstot par Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību, tautsaimniecības sasniegumiem, kultūru, sportu. Šī perioda hronikas ietver arī Kārļa Ulmaņa autoritārās valdīšanas periodu.Vietnē pieejama informācija par kinohronikām, kas atspoguļo Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanu 1940.gadā un padomju laika norises 1940.-1941.gadā.
Nacistiskās Vācijas okupācijas periodu ataino arhīva fondā esošo kinožurnālu "Ausland Woche", "Ostland Woche", "Die Deutsche Wochenschau" kolekcija.
Interneta vietnē jau publicēta informācija par arhīva fondos uzkrāto plašo kinožurnālu "Padomju Latvija", "Māksla", "Sporta apskats", "Pionieris" un citu kolekciju, kur atspoguļotas svarīgākās politiskās, sabiedriskās, kultūras dzīves norises Latvijā padomju okupācijas periodā.
Kinožurnālu režisoru vidū ir Pēteris Vasaraudzis, Nikolajs Karmazinskis, Irina Masa, Aloizs Brenčs, Laimons Gaigals, Biruta Veldre, Aivars Freimanis, Gunārs Piesis un citi. Informācija vietnē tiek papildināta un pilnveidota, lai pilnībā publicētu visus datus par arhīvā uzkrātajiem audiovizuālajiem dokumentiem.