27.02.2016 16:01

Atis Ieviņš: Erotika katram mums ir sava, tātad tāpēc vien "svārstīga"

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Fotogrāfu Ati Ieviņu mālpilieši uzskata par savējo. Svētdien, 28. februārī, Mālpils Kultūras centrā atklāj viņa izstādi "Svārstīgā erotika".

Patiesībā viņš pirms 70 gadiem dzimis Kurzemē, taču, kad Atim bija četri gadi, vecāki pārcēlās uz Mālpili, un šeit viņš beidza pamatskolu. Četrpadsmit gadu vecumā ceļš jaunieti aizveda uz Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu. Pēc mākslas skolas absolvēšanas, dienot Padomju armijā, viņš aizrāvies ar fotografēšanu un vēlāk pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, skolojoties pie izcilā tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta.

No 1975. gada Atis Ieviņš bijis preses fotogrāfs – ilgu laiku strādājis žurnālā "Skola un Ģimene", bet no 2000. līdz 2007. gadam "Neatkarīgajā Rīta Avīzē". Pašlaik fotomākslinieks, kuru reizēm mēdz saukt par latviešu Endiju Vorholu, dzīvo Siguldā.

"Fotoizstāde "Svārstīgā erotika" būs mana trešā izstāde Mālpilī. Pirmā bija instalāciju izstāde 2008. gadā, kad Mālpilij palika 800 gadi, bet man – 50. Nākamo izstādi Mālpils Kultūras centrā sarīkoju 2014. gadā. Tajā bija izstādīti latviešu rakstnieku un dzejnieku portreti, kas tapa laikā no 70. gadiem līdz pat "Neatkarīgās Rīta Avīzes" periodam.

Tur bija Arvīda Griguļa, Valda Luksa, Ojāra Vācieša, Andra Jakubāna, Jāņa Petera, Ludmilas Azarovas, Andra Bergmaņa, Alberta Bela, Regīnas Ezeras – gan tad, kad viņa dzīvoja Mežaparkā, gan mūža nogalē Ķegumā – un citu portreti, kas tapa laikā, kad viņus intervēja žurnālisti. Tagad tiem ir dokumentāla vērtība, jo daudzu jau vairs nav šajā saulē," stāsta A. Ieviņš.

Savai trešajai izstādei fotomākslinieks izvēlējies nosaukumu "Svārstīgā erotika". "Kāpēc šāds nosaukums? Pirmām kārtām tāpēc, ka erotika katram mums ir sava, tātad tāpēc vien "svārstīga". Nevajag jau obligāti fotogrāfijās izrādīt kaut kādus plikumus. Pavāram erotika var būt gurķis uz pannas, erotiski var būt arī zirga smiekli, kādam erotisks var šķist ābols.

Strādājot presē, nācās domāt par to, kā atrast ilustrējošas fotogrāfijas rakstiem, piemēram, par vardarbību ģimenē, pēcjāņu problēmām, par to, ka jāpotējas pirms ceļojuma uz Āfriku, kad dibens ar septiņām špricēm bija īsti vietā.

Protams, tas, ko mēs saprotam ar erotiku, ir atkarīgs gan no mūsu izglītības līmeņa un asociāciju plūsmām, gan daudz kā cita. Piemēram, skats uz erotiku no rīta, kad vēl neesi iedzēris rīta kafiju, ir viens, dienas vidū – pavisam cits," uzsver fotogrāfs un piebilst, ka fotografējot ir domājis arī pats par sevi, jo jāsaprot, ka tikai tad, ja bilde patiks pašam, tā šķitīs interesanta arī citiem.

"Man vienmēr ir paticis eksperimentēt, meklēt dažādus variantus, kā parādīt gan notikumus, gan cilvēkus un lietas. Tas darīts, arī apvienojot fotogrāfiju ne tikai ar montāžu, bet arī sietspiedi.