Pirmdien, 11. janvāra vakarā Ādažu Kultūras centra telpās sadarbībā ar Ādažu tradīciju kopu "Ābols'' Rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupas ''Senzeme'' ilggadējā dalībniece Gunta Deģe, balstoties uz arheoloģiskajām liecībām, aizveda klausītājus aizraujošā ceļojumā pa 11.-13.gadsimtā Latvijas teritorijā dzīvojošo latgaļu, lībiešu un zemgaļu pēdām, stāstot par ģērbšanās tradīcijām šo trīs tautu dzīvē. Stāstījumu bagātināja autentisks rekonstruētais materiāls – apģērbi, apavi un rotas lietas.
Apģērbs – tā ir būtiska liecība par cilvēku un sabiedrību. Tūkstošiem gadu garumā apģērbs ir bijis neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa, raksturojot to etniskās īpatnības un nodarbošanos, un bijis būtisks vēstures avots visos sabiedrības attīstības posmos.
11.-13.gadsimts ir laiks, kad Latvijas teritorijas iedzīvotāji kļuva aktīvāki savos tirdznieciskajos sakaros ar kaimiņiem. Par galveno tirdzniecības maģistrāli kalpoja Daugava, būtisku nozīmi ieguva arī Gauja, Venta un Lielupe. Par to liecina arī apbedījumi, kuros līdzi dotas bagātīgas kapu piedevas – krāšņas bronzas rotaslietas, sudrabs, stikla krelles, kauri gliemežvāki, dārgi audumi, vadmala, ieroči. Tas viss atspoguļojas arī pēc arheoloģiskajām liecībām rekonstruētajos apģērbos.
"Senzemes" biedri nodarbojas ar dažādu Latvijas vēlā dzelzs laikmeta (9.-12.gs) arheoloģisko senlietu, apģērba, ādas apstrādes, keramikas, kā arī dažādu celtniecības metožu izpēti un rekonstrukciju.
Lektore Gunta Deģe pēc profesijas ir filoloģe, tulkotāja, bet viņas sirdslieta ir 11.-13. gadsimta Latvijas kultūra, kā arī 15. gadsimta Rietumeiropas, galvenokārt, Nīderlandes tērpi un kaklarotas. Ikdienā lektore Gunta Deģe ne tikai aizraujoši prot dalīties apgūtajā pagātnes mantojumā ar ikvienu interesentu, bet arī pati šuj, ceļo, ver krelles, dzied un spēlē folkloras kopā "Laiva".
