Izstādē piedalās Sanda Undzēna, Santa Aulmane, Atis Izands, Sabīne Moore, Raitis Hrolovičs, Paula Pelše, Klāvs Loris, Elīna Alka, Lauma Palmbaha, Neonilla Medvedeva, Elīna Titāne, Arta Baltā, Madara Peisiniece, Veronika Frolova, Adriāna Vīgnere, Elīna Kokareviča, Liene Ūlande, Ilze Aulmane.
Mērķtiecīgi izvēlēta arī gadumijas izstādes vieta – botāniskā dārza oranžērija, kas līdzinās vasarīgai oāzei. Augi šeit zaļo un zied visu gadu arī tad, kad ārā diena sarukusi līdz dažām stundām un sācies viens no tumšākajiem gadalaikiem. Izstādei piemeklētie darbi vienlaikus izceļ un tematiski sasaucas ar pašu izstādes vietu, gan arī katrs atsevišķi ir konkrēta mākslinieka vēstījums.
"Cilvēki visos laikos tiekušies pēc kāda noslēpuma atrisinājuma, meklējot kādas slēptas gudrības, dārgumus. Tas var būt gan aizraujoši, gan mokoši. Sajūta vai nojausma, ka tepat līdzās aiz kāda neredzama aizkara ir paslēpies kārotais, un aiz tā paša aizkara bieži slēpjas arī atbilde, kas tad patiešām ir tas, ko kārojam. Visdažādākie zinātnes novirzieni ir centušies atrisināt mīklainus cilvēces eksistences jautājumus. Tikko, šķiet, ir atrasta atbilde, tā veikli izslīd vai pat uzsprāgst paša atradēja rokās. Citreiz uzduramies kam patiesam un nesatricināmam līdz pašiem pamatiem," par izstādi saka tās kuratore Ilze Aulmane.
"Gaidāmo saulgriežu, gadskārtu maiņas laiks vai adventes laiks kristīgajā uzskatu pasaulē rosina domāt par līdzīgām tēmām. Kas slēpjas aiz gada cikliskuma, struktūras, kas atkārtojas gan dabā, gan cilvēka rīcībā. It kā nebeidzama iespēja, kaut ko izdarīt pareizi. Kas slēpjas Jēzus Kristus piedzimšanas svētku gaidīšanas un pārdomu, garīgās meditācijas laikā un pašā notikumā.
Kristus nepiedzima zem izpušķotas eglītes, apkārt birstot baltam sniedziņam un salatēvam viņā noraugoties ar sārtos vaigos iegrimušām acīm, pār plecu turot dāvanu maisu. Viņš piedzima tuvo austrumu ciematā, kūtī, kur visticamāk apkārtnē līgojās kāda palma, vīģes, vai olīvkoks. Salaspils oranžērija, liekas, ideāli atbilst Kristus dzimšanas svētku pārdomām. Vai arī tam, lai sev atgādinātu – atnākusī ziema ir stipri relatīvs jēdziens un tās izpausmes dažādās pasaules malās atšķiras.
Mākslinieku darbi stāsta par kādu noslēpumainu vietu mūsos pašos – to var nosaukt par dārzu. Dārzu kurš varbūt plaukst, varbūt ir izslāpis vai gaida pavasari. Dārzu, kuru slēpjam un saudzējam, vai varbūt iznīcinam. Ļaujam tajā veldzēties daudziem vai ļaujam tajā ielūkoties tikai savas labvēlības personām. Varbūt mūsu dārzs ir kļuvis par tuksnesi.. bet tuksneši mēdz arī uzziedēt. Varbūt mūsu dārzs izskatās pēc kartupeļu lauka, tomātu siltumnīcas, barokāla dārza, priežu meža, Latvijas pļavas, utt. Kas ir slēpts? Kas ir svēts? Kas tā ir par vietu?"
Izstāde apskatāma Salaspilī, Miera iela 1, Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas otrā stāva galerijā. Darba laiks no plkst. 9 līdz 18 (pirmdienās, otrdienās – slēgta). Izstādes apmeklēšanai derīga botāniskā dārza ieejas biļete.
Nacionālā botāniskā dārza Informācijas un izglītības nodaļas vadītāja Lāsma Semerova arī pastāstīja, ka gada nogale atnākusi ar vēl nepieredzētu aloju ziedēšanu jaunajā oranžērijā, kam nu jau piebeidrojušās karaliskās strelīcijas. Silto subtropu zālē augļus briedina pomelo un vairāki citi citrusaugu radinieki, bet tropu zālē briest papaijas raža. Jauno oranžēriju par gana labu atzinušas arī baseinos dzīvojošās zelta zivtiņas, kurām pavisam drīz varētu parādīties kārtējais ģimenes papildinājums.
