Pēdējās desmitgades labākā kino lente Ropažos un Ķekavā
Jau labu laiku jaunās režisores Ievas Ozoliņas filma "Mans tēvs baņķieris" ir izpelnījusies milzīgu un dokumentālajai filmai netipisku skatītāju interesi. Vasaras sākumā kino teātri tika gāzti burtiski riņķī, un arī šobrīd filmas seansi ir kupli apmeklēti. Turklāt šī kino lente ir arī nominēta "Lielā Kristapa" balvai.
Šī filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva "TOP Bankas" prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar sešiem miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu.
Kinomīļi, kā arī vairāki sabiedrībā populāri cilvēki, atzīst, ka "Mans tēvs baņķieris" ir viena no pēdējās desmitgades labākajām latviešu dokumentālajām filmām. Tā ir ļoti personiska, un filmas sižets ir tikpat spraigs, kā dažam labam Holivudas trillerim. Tāpat, skatoties filmu, ikviens ar smaidu atcerēsies to, kā bija toreiz astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā, kad padomju cilvēks pirmoreiz saskārās ar to, kas tas tāds kapitālisms ir.
Šo kinolenti, samaksājot aptuveni vien nieka divus eiro, var noskatīties šajā un nākamajā nedēļas nogalē daudzviet Pierīgā. Piektdien, 23. oktobrī, plkst. 19 to varēs vērot Ropažu Kultūras un izglītības centrā, bet svētdien, 25. oktobrī, plkst. 15.30 - Jūrmalas Kultūras centrā. Savukārt Ķekavā tā būs skatāma, 30. oktobrī vienā laikā - plkst. 19 Doles un Katlakalna tautas namos. Turklāt Katlakalnā viesosies filmas autore Ieva Ozoliņa.
Sirsnīgs stāsts par draudzību pāri robežām Baložos un Salaspilī
Vēl viens ievērības cienīgs latviešu veidots dokumentālais stāsts, kas, starp citu, arī cīnās par "Lielā Kristapa" balvu, ir Ināras Kolmanes dokumentālā filma "Ručs un Norie". Arī šī filma skatītāju sirdis ir iekarojusi, jo ir mīļa, pozitīva un sirsnīga.
Filma stāsta par Alsungas sievas, sauktas par Ruču, neparasto draudzību ar japāņu studenti, kura atbraukusi uz Latviju pētīt suitu tradīcijas. Kad antropoloģijas maģistratūras studente Norie ierodas Latvijā viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, kura nezina ne vārda angliski, toties dzied. Norie iemācās latviešu valodu un dziesmas, un lēnām viņas antropoloģiskā interese pārvēršas patiesā gara tuvībā, kas neapdziest pat tad, kad Norie ir spiesta atgriezties Japānā.
Turpmāk Latvija un Japāna ir saistītas ar neredzamu un ļoti personisku pavedienu – Ručs raizējas par Norie "tur, tālumā" un uztraucas par katru zemestrīci Japānā. Bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu, vēlas atgriezties un savā dzimtenē iet uz futbola spēli latviešu tautastērpā un kopā ar draugiem sauc: "Sarauj, Latvija!".
Šo filmu par simbolisku biļetes cenu varēs skatīt Baložu pilsētas kultūras namā 30. oktobrī plkst. 18. Savukārt 8. novembrī kultūras namā "Rīgava" plkst. 16 ar Ruču un Norie varēs iepazīties salaspilieši.
Pārdomu rosinošs stāsts par dzīvi Ukrainā un Āfrikas valstīs Olainē
Dokumentālais kino jau nebūtu dokumentālais kino, ja nestāstītu arī par cilvēcei nozīmīgām problēmām. Lai liktu katram no mums aizdomāties, ko mēs varam darīt trūcīgo un mazāk attīstīto valstu labā un lai izkaustu nabadzību un nodrošinātu mieru pasaulē, vides organizācija "Homo ecos" visā Latvijā rīko dokumentālo filmu maratonu.
Trešdien, 4. novembrī plkst. 18 Olaines jauniešu telpās, Veselības ielā 7, tiks demonstrētas filmas "Ar domu par labāku pasauli" un filma "Senegāla. Džamagenas stāsts".
Sandijs Semjonovs paša veidotajā filmā "Ar domu par labāku pasauli" stāsta kā Latvija palīdz tādām valstīm kā, piemēram, Gvatemala un Ukraina. Savukārt Kārļa Lesiņa veidotais dokumentālais stāsts "Senegāla. Džamagenas stāsts" ir vēstījums par Āfrikas valsti Senegālu, kas tiek uzskatīta par vienu no attīstītākajām un stabilākajām vietām reģionā. Filma atspoguļo Rietumāfrikas cilvēku ikdienu caur skolotāju, zvejnieku un pat šamaņu stāstiem.
Paaudžu paaudzēs iemīļotas animācijas filmiņas Jūrmalā
Protams, runājot par kino, nedrīkst aizmirst par kino lentēm, kas domātas pašiem mazākajiem skatītājiem. Proti, svētdien, 25. oktobrī plkst. 11 Salaspils kultūras namā "Rīgava" varēs vērot pašu bērnu veidotās animācijas filmiņas, tostarp arī multenīti "Lustīgi, kustīgi Ungurmuižā", kuru gan zīmējuši, gan ieskaņojuši Salaspils skolēni.
Savukārt sestdien, 24. oktobrī plkst.16. Kauguru kultūras namā Jūrmalā, par godu Latvijas leļļu animācijas pamatlicēja Arnolda Burova simtajai jubilejai, tiks izrādītas visiem zināmās un mīļās viņa veidotās animācijas filmiņas. Mazie skatītāji varēs iepazīties, bet lielie - atkal satikties ar sivēntiņu Si Si Dra, tīģeri Ņau-Ņau un citiem ļoti iemīļotiem tēliem.