"Festivāla idejas pamatā – performanču veidošana āra apstākļos, apspēlējot dažādus vides objektus un teritorijas, laužot stereotipu, ka dejas māksla ir ieslodzīta tikai telpās. Ķermeņa kustību saspēle ar vides objektiem piešķir gluži citu nozīmi vietai, kuru līdz šim esam uzlūkojuši tikai kā garāmgājēji," atklāj festivāla idejas autore un radošā direktore Lilija Lipora.
Festivālā aktīvu un radošu mēģinājumu procesā, sadarbojoties horeogrāfiem, mūziķiem, māksliniekiem un performanču dalībniekiem, tiek radīti jauni dejas mākslas darbi, kas kā kopīgs darba rezultāts skatītāju vērtējumam tiek nodots festivāla noslēgumā. Festivālā katru gadu piedalās un savās zināšanās dalās profesionāli dejotāji, dejas entuziasti, dejas studijas skolēni, mūziķi un horeogrāfi gan no Latvijas, gan no citām Eiropas valstīm.
Šogad plānots, ka profesionālu horeogrāfu vadībā taps septiņas dejas performances, kas festivāla apmeklētājiem tiks izrādītas festivāla izskaņā 8. augustā brīvā dabā un dažādos vides objektos. Performances vadīs horeogrāfi Katrīna Albuže, Krišjānis Sants, Ēriks Ēriksons no Zviedrijas, Dmitrijs Gaitjakevičs, Agnese Bordjukova, Gunta Liepiņa un Gabija Bīriņa.
Pirmizrādi festivālā uz lielās skatuves 8. augustā plkst. 21.30 piedzīvos laikmetīgās dejas un ēnu teātra principu sintēze – izrāde "Ēnas". Izrādes attīstībā izmantoti G. Junga pētījumi par ēnas projekcijām cilvēka personībā un atzinums, ka tas, kas ir pretstats vadošajai funkcijai, atrodas ēnā. Kas ir ēna? Kāpēc ir ēna? Kāda ir mana, sabiedrības, dejas, laikmeta ēna?
Festivāla viesi šogad būs dejotāji no Slovākijas Sonja Ferienčikova, Tereza Ondrova, Ģula Cerepešs ar horeogrāfa Pētera Savela radīto izrādi "Bakkheia – Dancing on the edge". Uz festivāla lielās skatuves viesu dejas performance tiks izrādīta 7. augusta vakarā plkst. 21.30.
Savukārt 6. augustā plkst. 21.30 festivālā izrādīs Latvijā zināmās horeogrāfes Olgas Žitluhinas pirms pāris gadiem radīto dejas izrādi jeb instalāciju "Mazāk domā, ātrāk skriesi", kur dejā tiek atainots nerimstošs process ar sākumu un nobeigumu, un ar cerību, ka process vienmēr paliks procesā.
"Piecu gadu laikā esam pārliecinājušies, ka festivāla neierastais formāts pārsteidz ikvienu: gan pasākuma viesus, gan nejaušus garāmgājējus, garāmbraucējus un mājas iemītniekus. Festivāla laikā ikdienas lietas un vietas uz mirkli pārvēršas, lai klātesošajiem radītu citu telpas un laika izjūtu," akcentē L. Lipora.
Lielākajos festivāla notikumos - izrādēs, performancēs, izstādēs vai deju filmu vakaros, kā arī lekciju un grāmatu prezentācijās ieeja ir bezmaksas. Performanču dalībniekiem un meistarklašu apmeklētājiem sava dalība festivālā ir jāreģistrē līdz 27. jūlijam vietnes www.videsdeja.lv sadaļā "Pieteikuma anketa".
Jau vairāku gadu garumā laikmetīgās dejas māksla Latvijā meklē savdabīgas spēles vietas, vienlaikus apvienojot un sintezējot dažādus mākslas žanrus. Viens no laikmetīgās dejas izpausmes veidiem ir vides deja, kur horeogrāfija tiek piemērota konkrētai vietai un objektam. Festivālu "Vides deja" rīko dejas teātra kompānija "Starswell" un Ropažu kultūras un izglītības centrs.
