Eiropas Latviešu kultūras svētki bija daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā kultūras programmas. Tie bija latviešu Dziesmu un deju svētki Eiropas sirdī, kas vienuviet pulcēja aptuveni tūkstoti latviešu no visdažādākajām Eiropas valstīm – Apvienotās Karalistes, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Spānijas, Nīderlandes, Šveices, Īrijas, Vācijas, Igaunijas, Latvijas un Beļģijas. "Oglīte" bija viens no nedaudzajiem kolektīviem un vienīgā folkloras kopa no Latvijas, kas piedalījās šajos svētkos.
Svētki bija piepildīti ar daudzveidīgiem pasākumiem – zibakcijām – svētku dalībnieku uzstāšanās Briseles centrālajos laukumos, lekcijas, teātra izrādes, meistarklases, kā arī pats svarīgākais notikums – lielkoncerts "Place de l'Albertine" laukumā starp karaļa pili un Briseles vecpilsētu. Lai lielkoncerts varētu notikt, uz vairākām dienām ar nopietniem pārtraukumiem tika slēgta centrālās ielas satiksme, tādēļ vien šis pasākums briseliešiem bija īpašs.
"Oglīte" kopā ar folkloras kopu "Rēvele" no Igaunijas bija svarīga pasākuma daļa, jo tieši folkloras kopu dziedājums atklāja lielkoncertu un visu koncerta norises laiku savija dziedājumu ar dančiem vienotā veselumā.
Lielkoncerts bija veidots atbilstoši Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijām, un tas vienlaikus bija kā vasaras saulgriežu sagaidīšanas pasākums, izdziedot skaistākās latviešu tautas dziesmas, koru dziesmas un izdejojot gan jau tradicionālas, gan mūsdienīgākas latviešu tautas dejas.
Lielkoncertu atklāja "Oglīšu" Unigunda ar savu "Dziedat, meitas, vakarā", un pavisam neilgi pēc tam izskanēja arī Magdalēnas "Man māmiņa atstājusi" un citas latviešu tautas dziesmas, pārējām "Oglītēm" vareni gavilējot. Uzstāšanos uz lielās skatuves izbaudīja arī "Oglīšu" jaunākās meitenes Karīna, Anitra un Marta, izdziedot jau sen dziedāto un arī pašām savulaik izdejoto dziesmiņu "Čību Čābu", ko skatuves priekšā izdejoja latviešu bērnu deju kolektīvs "Garā pupa" no Apvienotās Karalistes un Briseles mazie dejotāji.
Kopā ar "Kokļu zapti" no Anglijas "Oglītes" Ligita un Renāte uz koklēm izspēlēja Eiropas neoficiālo himnu "Odu priekam", bet ar "Rēveli" no Igaunijas izdziedāja Līgo dziesmas.
Arī lielkoncertam Alberta laukumā piemita tā īpašā dziesmu un deju svētku gaisotne, kad pēc pēdējās, jau kopīgi ar publiku nodziedātās dziesmas negribas doties prom, bet turpināt dziedāt un dejot. Dejas tovakar "Raxtu raxti" pavadījumā turpinājās Saieta namā, kur ELKS laikā ik vakaru notika koncerti, danči un sarunas.
Ar šo koncertu Latvija sevi parādīja Eiropai – garāmgājēji ieinteresēti apstājās, sajūsmināti klausījās, fotografējās ar meitenēm un puišiem tautas tērpos un ieinteresēti vaicāja, no kuras vietas esam atbraukuši. Tādu pašu interesi varēja vērot arī zibakciju laikā pilsētas centrā.
Koncertu apmeklēja arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits un Briseles pašvaldības pārstāve Brigita Grauvelsa, kura ar patiesu prieku sveica latviešus. Viņa apliecināja, ka Eiropai šādi svētki ir kaut kas nepieredzēts un Beļģija par latviešu kultūru līdz šim zinājusi maz, tādēļ šis notikums bijis kas tāds, kas viņus ļoti aizkustinājis. Sveicienus svētku dalībniekiem nodevai arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
"Oglītes" Ropažu novadu un Latviju pasākumā pārstāvēja godam. Bērni bija pārliecinoši skanīgi, priecīgi, aizrautīgi. Lepni par savu valsti, tautu un tās tradīcijām, lepni par savu varēšanu. Draudzīgi un izturīgi. Ne vienmēr bija viegli – gari pārgājieni, smagas somas, sāpošas un piekusušas kājas, izsalkums... Tomēr – tas bija vienreizīgi! Interesanti, jautri, lieliski! Jo ne jau katru dienu izdodas pabūt un dziedāt uz vienas skatuves kopā ar grupu "Raxtu raxti" un Kristīni Kārkli-Puriņu, Martu Kristianu Kalniņu un Arti Orubu, Renāru Kauperu un Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" ļaudīm, bet vakarā griezt dančus grupas "Astro'n'out" un "Raxtu raxti" pavadījumā.
Mazie ropažnieki paguva arī sajust Briseles ritmu, apskatīt vecpilsētu un nobaudīt gardās beļģu vafeles, iepirkt šokolādes un suvenīrus mājiniekiem, kā arī aizdoties uz skaisto Brigi, kur, dziedot latviešu tautas dziesmas, pusstundu ilgā izbraucienā ar laivu iepazina Briges vēsturi un vēroja to, kāda tā ir šobrīd.
Atgriezušies "Oglītes" steidza uzdziedāt kādu līgotni arī Līgosvētkos Sapņu līcī, taču paralēli tam ikviens no dalībniekiem aktīvi sekoja līdzi aktualitātēm vienā no populārākajām sociālo tīklu vietnēm – "Facebook", meklējot sevi svētku laikā uzņemtajos video un fotomateriālos no daudzveidīgajiem pasākumiem Briselē.
