Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Gribas būt piederīgiem

"Kad pirms sešarpus gadiem sāku strādāt par novada kultūras dzīves vadītāju, nolēmu, ka jārīko tādi svētki, kuros es pati gribu būt un kuros grib būt visi mani draugi un novada iedzīvotāji," stāsta Sanita Megere-Klevinska. "Manuprāt, svētku mērķis ir apvienot cilvēkus. To var, ja cilvēkiem ir piederības izjūta. Un tā rodas, ja svētkus veidojam kopā.

Līgo naktij vajadzīgo meiju un siena ķīpu gādāšanā iesaistās arī domes vadība. Man ir izveidojusies komanda, kas izpušķo vidi, lai svētkos tā būtu vizuāli ļoti skaista. Kad rīkoju pirmos Jāņus, mēs taisījām vārtus, pušķojām tos ar jāņuzālēm un vietējie Zaķumuižas bērni, kuri braukāja apkārt ar riteņiem, prasīja: "Vai te būs kāzas?" Īsts mākslas darbs katru gadu ir mūsu Jāņu ugunskurs. Tas ir bijis gan kā saules ritenis, gan kā aka, alus kauss vai laiva, ko veidojusi arī jau pārbaudīta un uzticama cilvēku komanda.

Ja svinam tad pa īstam

Katriem Jāņiem mums ir atbilstoša tematika. Līdz šim mēs, visi kopā svinot, novadā esam iemācījušies latviskās Līgo svētku tradīcijas un rituālus. Pagājušie Jāņi mums bija lībiešu tradīcijās, kas Ropažu novadā arī ir ļoti tuvas. To organizēšanā mūsu komandai piepulcējās arī Laura Šmideberga, Latviešu biedrības vadītāja Igaunijā.

Šogad esam nolēmuši mainīt svētku formātu, un mums būs izrāde "Īsa pamācība mīlēšanā." To iestudē Voldemārs Šoriņš un Juris Kalniņš. Abus lieliskos aktierus un režisorus redzēsim arī uz skatuves, spēlējot kopā ar mūsu iemīļotajiem aktieriem Ivaru Kļavinski, Eviju Skulti, Sarmīti Rubuli, Terēzu Jozefu-Lasmani, Aiju Dzērvi, Aīdu Ozoliņu, dziedātāju Andri Daņiļenko un komponistu
Valdi Zilveru.

Uz skatuves kopā ar Šoriņu un Kalniņu

Šī nebūs izrāde, ko atbrauc un nospēlē populāri Rīgas teātru aktieri, jo tajā būs iesaistīti arī mūsu cilvēki. Kad ar Kalniņu ar Šoriņu spriedām par izrādi, humora pēc pajautāju: "Kur ir mana loma?" Viņi to ņēma nopietni un piedāvāja pat divas – Rozi un Magoni. Atjokoju, ka Magones dzīvi jau esmu izbaudījusi, bet to Rozi gan es varētu ņemt. Tā arī es tiku pie lomas, bet ne jau par to ir stāsts.

Mūsu vēlme bija, lai izrādē būtu iesaistīti arī Ropažu novada ļaudis. Un tā būs, jo kopā ar aktieriem uz skatuves dziedās un dejos vidējās paaudzes deju kolektīva "Cielava" puiši un meitas. Izrāde, protams, beigsies ar kāzām, un tās kulminācijā pie ugunskura aktieriem piebiedrosies arī mūsu folkloras kopa "Oglīte" Ligitas Šreiberes vadībā un novada dziedošie bērni Daigas Galejas vadībā, kā arī senioru ansamblis "Sarma" Sarmītes Zundes vadībā. Ugunskurs mums šajos Jāņos tāpat kā vienmēr būs ļoti īpašs, bet kāds tieši, lai paliek noslēpums līdz Līgo naktij. Pēc tam sāksies zaļumballe, un mums spēlēs Normunds Jakušonoks. Domāju, ka būs lustīgi. Kā katru gadu pie mums uz Jāņiem mīļi gaidīti ir Jāņa bērni arī no kaimiņu novadiem.

Naktī, kad visi esam Jāņa bērni

Līgo vakarā, kā pie mums pieņemts, es katru viesi sagaidīšu kopā ar Jāņa tēvu – novada domes priekšsēdētāju Zigurdu Blauu. Ģērbušies tautastērpos, mēs apsveicināsimies ar katru Jāņa bērnu, cienāsim viņu ar alu un sieru. Šie ir mirkļi, kad varam pārmīt dažus vārdus ar tiem cilvēkiem, kurus gada laikā varbūt pat nav iznācis sastapt. Jāņi pie mums ir svētki, kuros visi esam Jāņa bērni, gan novada vadība un deputāti, gan uzņēmumu vadītāji un darbinieki, gan skolotāji un skolēni, gan mūsu viesi no citiem novadiem un ārzemēm. Nav pozīcijas un opozīcijas, ir laimīgi cilvēki, kuri sanākuši kopā svinēt vienus no mūsu senču visskaistākajiem svētkiem.

Prieks, ka arvien vairāk cilvēku Līgo naktī nāk, saposušies tautastērpos vai tiem pietuvinātā apģērbā, ar vainagiem galvā, meijām un cienastu rokās. Tas ir tik brīnišķīgi, jo katrs cilvēks taču papildina kopējo svētku noskaņu gan ar savu izskatu, gan lustīgu līdzi dziedāšanu un dancošanu, gan Līgo naktij piedienošu draiski nerātno valodu, gan linu galdautu, uz kura līdzi paņemtais Jāņu siers un rauši māla traukos, un putojošais miestiņš pie lūpām tiek celts alus kausos. Lai mums visiem burvīga nakts pie gaišajiem Jāņu ugunskuriem!"