1985. gadā Daugavas muzeja direktores Dainas Lasmanes vadībā tika īstenota plostu pludināšanas eksperimentālā rekonstrukcija, kas tajā laikā bija unikāls notikums. Eksperimenta gaitā notika plostu brauciens pa Daugavu, rekonstruējot no sākuma līdz beigām visu plostu siešanas un plostošanas procesu, kas tika dokumentēts līdz šim nepublicētos filmu un fotomateriālos.
Daugavas muzejs jau daudzus gadus komplektē materiālus par Daugavas krastu iedzīvotāju amatu prasmēm, to saglabāšanu un atspoguļošanu. Viens no Daugavai raksturīgākajiem un valsts ekonomikā būtiskajiem amatiem līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem bija kokmateriālu pludināšana. Tas ir amats, kas visos laikos apvīts ar daudzām leģendām.
Plostnieku darbs bija smags un risku pilns. Tāpēc koku tirgotāji centās nolīgt darbā uz plostiem vietējo muižu un vēlāk arī zemnieku saimniecību puišus, kas labi pārzināja Daugavu, tās straumes, krāces un bīstamās vietas, lai varētu ar iespējami mazākiem kokmateriālu zudumiem aizvadīt plostus līdz Rīgai. Galvaspilsētā plostus jau sagaidīja tirgotāji, lai tos nogādātu uz kuģiem, kas kokus transportēja uz daudzām Rietumeiropas zemēm. Pavasaros, līdz ar ledus iziešanu, ik gadus no Augšdaugavas plūda plosts aiz plosta. Vēl 20. gs. sākumā Rīgas "koka ostā" ienāca vairāk nekā 20 tūkstoši plostu sezonā.
1980. gadu sākumā Daugavas muzejā radās ideja, mēģināt pašiem uzbūvēt īstu Daugavas plostu. Plostu siešanas mērķis – saprast plostu gatavošanas tehnoloģiju un kaut nedaudz izjust, ko nozīmē šī darba romantika. Muzeja darbiniekiem nebija grūti par šo trako ideju pārliecināt Jēkabpils MRS direktoru Jāni Peilānu, tāpēc netrūka ne tehnikas, ne kokmateriālu, nedz arī padoma. Tā Daugavas krastā, netālu no Lašu mežniecības, varēja sākt plostu siešanu un šī darba filmēšanu un fotofiksāciju. Plosts tika veiksmīgi sasiets, un ar to nobrauca 18 kilometrus līdz Zeļķu muižai. Taču dažādu apstākļu dēļ filma netika pabeigta.
2013. gadā Daugavas muzejā atkal dzima doma turpināt darbu, jo šodienas tehnoloģijas ļauj filmu veidot ar daudz mazākiem līdzekļiem. Tāpēc muzejs lūdza finansiālu atbalstu "Latvijas Valsts mežiem" (LVM). LVM bija ģenerālsponsors, bet atbalstīja arī Valsts Kultūrkapitāla fonds un biedrība "Daugavas Savienība". Finansējums deva iespēju veidot videofilmu ar arhīva materiāliem, muzeja astoņdesmito gadu kino un fotomateriāliem, sagatavot scenāriju un ierakstīt diktora tekstu.
Scenārija autors ir dramaturgs Lauris Gundars, režisors un operators Raitis Vulfs, producents Juris Zalāns. Filmā skanēs īpaši aranžēti skaņdarbi kora "Juventus" izpildījumā, solists izcilais mūziķis Ivars Cinkuss. Filmas garums ir 26 minūtes.
Videofilma "Ātrāk par straumi" būs ne tikai lielisks izglītojošs materiāls mežsaimniecības vēstures interesentiem, bet daudz plašākai auditorijai.
11.03.2015 12:04
Notikusi pirmizrāde dokumentālajai filmai par Daugavas plostniekiem
Autors Apriņķis.lv/daugavasmuzejs.lv"Latvijas Valsts mežu" administratīvajā ēkā Rīgā notikusi dokumentālās filmas "Ātrāk par straumi" pirmizrāde. Kino darbs veltīts romantisku nostāstu apvītajam plostnieku amatam. Filma stāsta par Daugavas plostniekiem un viņu amata prasmēm.