Mākslinieka 90. dzimšanas dienai veltītā izstāde ir veidota no viņa dzīves biedres Terēzes Kokles privātās kolekcijas, kura ir galvenā viņa gleznu glabātāja.
"Mākslas uzdevums ir atraisīt emocijas un uzrunāt cilvēku sirdis. Mana sirds ir saviļņota!" izstādes "Leo Koklem 90" atklāšanā sacīja Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietniece Karina Tinamagomedova.
"Šarmantā, burvīgā gleznotāja dzīvesbiedre Terēzē Kokle piekrita izstādīt savu privātkolekciju un ar lielu entuziasmu, laipnību un atbalstu palīdzēja iekārtot šo izstādi," teica Ādažu Kultūras centra vadītāja Linda Tiļuga. "Tāda līmeņa izstāde mūsu Kultūras centrā ir pirmo reizi. Tas ir liels gods visam novadam, un par to ir patiess prieks!"
"Jubilejās gribas pakavēties atmiņās. Arī es joprojām spilgti atceros viesošanos pie Leo Kokles," personīgajos piedzīvojumos dalījās mākslas zinātnieks Jānis Borgs. "Toreiz es biju tikai mākslas skolas skolnieciņš, kad mani vecākie draugi – mākslinieks un arhitekts – teica: "Vai gribi redzēt "baigo" mākslinieku? Nāc līdzi!" Skaidrs, ka es gribēju redzēt, jo 60. gadu sākumā visi, arī mēs – mākslas skolas skolnieki, bijām aizrāvušies ar Van Gogu, Gogēnu, kuri bija ļoti ekstravaganti gleznotāji, un ne tikai viņu māksla, bet arī dzīve bija diezgan traka un neparasta. Kamēr mani draugi ar pārējiem Leo Kokles viesiem sprieda par mākslu, es stāvēju maliņā un klusi vēroju gleznotāju. Neko "baigu" un manierīgu es viņā nesaskatīju. Viņš bija ļoti pieklājīgs un korekts cilvēks. Tā uzdrīkstēšanās un neparastums nāca no viņa gleznām."
"Tikai vēlāk es sapratu, ka vārds "baigs" tiešā nozīmē bija laiks, kurā Leo Kokle dzīvoja, jo kara laikā vienu okupāciju nomainīja otra, pēc tam sekoja Staļina laiki, kad mākslā valdīja sociālistiskais reālisms un ideoloģija," atminas J. Borgs. "Tikai 50. gadu beigās sākās tā sauktais pavasaris jeb atkusnis, un talantīgākie, drosmīgākie mākslinieki – tā laika griežu griezēji – gribēja radīt patiesu un modernu mākslu, kurai raksturīgas jaunas formas, ekspresija, ritms un sakāpināta, dzīvespriecīga krāsainība. Leo Kokle bija viens no viņiem, un tieši ap viņu pulcējās tā laika radošie gleznotāji, mūziķi un aktieri, ko vēlāk sāka dēvēt par bohēmu. Paldies Terēzei Koklei par šo izstādi! Paldies par iespēju atkal satikt Leo Kokli, kurš šovakar mūs uzrunā no gleznām, un atkal sajust radošo bohēmas atmosfēru!"
Izstādi "Leo Koklem 90" Ādažu Kultūras centra Izstāžu zālē var apskatīt līdz 14. maijam – darba dienās no plkst. 10 līdz 19, brīvdienās no 10 līdz 17. Ieeja - bezmaksas.
"Pirms noticēt Leo kā māksliniekam, es ticēju viņam kā cilvēkam, ticēju viņa patiesīgumam un smalkjūtībai ... Šīs īpašības redzamas viņa pirmajos pašportretos," sacījis gleznotājs Jānis Pauļuks.
"Leo gleznas mani visvairāk pārsteidza ar skaistuma un harmonijas izjūtu. Sieviešu portreti ir tuvi mūzikai," teicis komponists Raimonds Pauls.
Viesu vidū bija arī Nacionālā teātra aktrises. Zane Dombrovska izrādē "Leo. Pēdējā bohēma" spēlēja mākslinieka dzīvesbiedri Terēzi Kokli, bet Zane Jančevska atveidoja leģendāro restorāna "Skapis" bārmeni Valliju. Izstādes atklāšanā abas mākslinieces atkal iejutās savās lomās un dziedāja dziesmas no šīs izrādes.
Izstādes sarīkošanā gleznotāja dzīvesbiedrei Terēzei Koklei vislielākais palīgs bija NBS kapelāns Raimonds Krasinskis (no labās).
Izcilā gleznotāja darbu aplūkošana raisa sarunas mākslas zinātniekam Jānim Borgam (no labās) un māksliniekam Jurim Jurjānam.
Leo Kokles iemīļoto melodiju "Vaterlo tilts" spēlē pianists Jānis Miltiņš. Skatītāju priekam spēlēja arī saksofonists Valdis Zirnis un uzstājās operas soliste Madara Dziedātāja.
Zemāk, fotogalerijā: uz izstādes atkāšanu bija ieradušies Terēzes Kokles draugi un laikabiedri, Ādažu un Carnikavas novada domes vadība, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, un gleznotāja Leo Kokles talanta cienītāji.
