Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Daudzviet Pierīgā, it sevišķi Siguldas novadā, Meteņi tika svinēti ar dažādiem pasākumiem un tradicionālām izdarībām. Latvisko tradīciju un kultūras glabātājs Turaidas muzejrezervāts (TMR) Meteņus sagaidīja ar tuviem un tāliem Meteņbērniem, kas bija mērojuši ceļu no Lēdurgas, Rīgas, Līvāniem un pat no Igaunijas un Somijas.

Meteņbērni, košās maskās tērpušies, lielīja savu novadu, vārīja Meteņdienas putru, dejoja un dziedāja, un arī plānoja pavasarī veicamos darbus savā novadā. Viena no Meteņdienas tradīcijām ir ciemos braukšana pie māsām un brāļiem, turklāt, lai nākamais gads būtu ražīgāks, jāmēro pēc iespējas garāks ceļš.

Plānojot nākamo saimniecisko gadu, jāņem vērā, ka liela nozīme ir saiknei ar savu dzimtu un tautu. Arī braukšanai ar ragaviņām no kalna ir sava simboliskā nozīme, proti, tas garantē, ka lauki būs ražīgāki, lini garāki. Diemžēl šogad tradīcijas, kas saistītas ar sniegu un ziemas priekiem, īstenot nebija iespējams, taču tas nenozīmē, ka ražas nebūs, jo mets, no kā arī radies Meteņu nosaukums, ir doma, bet ar spēcīgām domām var panākt daudz ko.

"Šogad Meteņi bija bez sniega, taču tas netraucēja ievērot senās tradīcijas, piemēram, dzīt kurmjus, lai tie nepostītu dārzus un zālājus, lielīt linus, ciemoties un iepazīt tuvākus un tālākus kaimiņus, kā arī baudīt sātīgo Meteņputru." stāsta TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja Anda Skuja. "Kā atzina svētku apmeklētāji, laiks Turaidā tika pavadīts jēgpilni, radot prieku, gandarījumu un vēlēšanos atgriezties Turaidā atkal, lai svinētu pavasara atnākšanu – Lieldienas."

Meteņi ir gadskārtu ieražu svētki, kuru svinēšana norit plašākā laika periodā. Vidzemē vairāk saglabājusies tradīcija tos svinēt saistībā ar Pelnu dienu, kas šogad ir 5. martā.

Krāsaina fotogalerija no pasākuma.