02.03.2014 12:50

Ziemas festivāls noslēgsies ziemeļvalstu skaņu ainās un meditatīvās improvizācijās

Autors  Imants Liepa
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Groupa" (Zviedrija/Norvēģija) Mats Edens (Zviedrija, vijole, burdonvijole (drone-fiddle), akordeons), Jonass Simonsons (Zviedrija, dažādas flautas), Terje Isungsets (Norvēģija, parastas un neparastas perkusijas, vargans). "Groupa" (Zviedrija/Norvēģija) Mats Edens (Zviedrija, vijole, burdonvijole (drone-fiddle), akordeons), Jonass Simonsons (Zviedrija, dažādas flautas), Terje Isungsets (Norvēģija, parastas un neparastas perkusijas, vargans). publicitātes

Siguldas Ziemas festivāla, kas sākās šonedēļ, izskaņā 9. martā pulksten 15 koncertzālē "Baltais flīģelis" būs vienreizēja iespēja dzirdēt "Groupa" mūziķus no Skandināvijas.

"Siguldā viņi sniegs vienīgo koncertu Latvijā un nākamajā rītā novadīs meistarklasi Latvijas Mūzikas akadēmijā," stāsta Siguldas koncertzāles "Baltais flīģelis" vadītāja Sandra Zandberga.

Spilgtā, profesionālā zviedru mūsdienu tautas mūzikas grupa "Groupa" šā žanra avangardā ir vairāk nekā 25 gadus. Tā iezīmē gan Zviedrijas tautas instrumentālās mūzikas tradīcijas, gan modernās pasaules muzikālās tendences, gan tautas mūzikas nākotnes iespējas. Piepildot skaņu pasauli ar brīvību un jaunām krāsām, "Groupa" mūziķi ir radījuši savu ziemeļvalstu mūzikas zīmolu, kas izceļas ar jaunu muzikālu dimensiju atklāsmes prieku. Šķelmīgā un asprātīgā mūzika iekarojusi klausītāju sirdis dažādos festivālos un meistarklasēs visā pasaulē.

Mats Edens ir viens no radošākajiem un erudītākajiem Zviedrijas vijolniekiem. Viņš saņēmis titulu "Rikksspelman" jeb meistarspēlmanis, ko piešķir tikai retajam mūziķim par īpašiem nopelniem tradicionālajā mākslā. Mata spēle, kurā jūtami saplūdušas Vermlandes un Norvēģijas ietekmes, piešķir grupai raksturīgo kvalitātes iezīmi. Mats studējis komponēšanu Norvēģijas Mūzikas akadēmijā Oslo un ir komponējis lielāko daļu "Groupa" mūzikas. Skaņu ierakstu kompānija ECM izdevusi CD "Milvus" ar Mata Edena mūziku.

Jonass Simonsons ir visdažādāko tautas flautu virtuozs. Jonasa spēlei piemīt tikai viņam raksturīgā skaņu un ritmu intensitāte. Viņa muzikālo rokrakstu var dzirdēt dažādos projektos kopā ar citiem mūziķiem, 2007. gadā tika izdots viņa solo albums "Crane Dance".

Savukārt izcilais norvēģu mūziķis, sitaminstrumentālists un komponists Terje Isungsets ir radījis pats savu unikālu sitamo instrumentu pasauli, kuru darināšanas mākslu mantojis no tēva. Šobrīd Terje ir viens no interesantākajiem un radošākajiem Eiropas sitaminstrumentālistiem, kurš savos džeza un tradicionālās mūzikas eksperimentos iesaista pašdarinātus instrumentus no akmens, koka un kaula, arī govs zvanus utt. Īpaša viņa interešu joma ir ledus mūzika, kuru viņš uzbur ar instrumentiem, kas izgatavoti no ledus. 2001. gadā Terje ieskaņoja pirmo ledus instrumentu albumu pasaulē – CD "Igloo", bet 2007. gadā sarīkoja unikālu ledus mūzikas šovu Japānā. Terjes dzimtajā pilsētā Geilo ik gadu notiek viņa vadītais Ledus mūzikas festivāls.

"Piemērotākus mūziķus Ziemas festivālam būtu grūti atrast," atzīst Sandra Zandberga. "It sevišķi, ja Latvijas laika apstākļi norvēģu māksliniekam ļautu atskaņot ledus mūziku ar instrumentiem no ļoti tīra arktisko ezeru ledus, kas ir absolūti brīnumi paši par sevi. Toties mēs noteikti dzirdēsim visādus viņa pašdarinātos sitaminstrumentus, kas ceļo kopā ar mūziķi vairākos koferos."