Galvenajā lomā – atraktīvais aktieris, pagaidām vēl vecpuisis Lauris Dzelzītis.
"Kāda būtu patiesi brīnišķīga pasaule? Ja tajā valdītu miers un... visi cilvēki apprecētos! Lūk, tā patiešām būtu laimīga pasaule! Kāpēc mēs īstas jūtas gribam apstiprināt ar priekškaramo atslēgu pie tilta margām? Kāpēc mums šķiet, ka jebkurš cilvēks, ko bieži redzam televīzijas ekrānā, ir mūsu mīlestības vērts? Tā, it kā kāzu kleita būtu vienīgais gaišais cerības stars tumsas valstībā, baltais mutautiņš uzvalka kabatā – vienīgais gaišais plankums tuneļa galā. Un, ja pēkšņi uzrodas kāds simts svešu, smaidīgu cilvēku, kas, izrādās, ir tavi kāzu viesi!? Tas ir sākums vai gals?!" izrādes sākumā savas pārdomas pauž tās autors Uģis Segliņš.
"...un es sapratu, ka mana krūzīte vairs nemūžam nestāvēs tajā vietā, kur es to nolikšu... Manas vecās, mīļākās, nodriskātākās džinsas viņa man vairs nekad neļaus uzvilkt. Jebkurš aliņš būs kā laimests loterijā, pie kura var tikt labi, ja reizi tūkstoš gados... Nu, kas mani trieca izrunāt tos liktenīgos vārdus?!" izmisis ir izrādes galvenais varonis.
Lai gan Latvijas, iespējams, iekārojamākais vecpuisis Lauris Dzelzītis vēl negrasās iestūrēt laulības ostā, pirms izrādes 23. februārī plkst.18 Inčukalna kultūras namā lūdzām aktierim pabeigt iesāktos teikumus.
Vīrieti var saukt par līgavaini tad, kad viņš... ir sasmēlies jūtas, kas pietiks visam mūžam.
Līgavaiņa derīguma termiņš ir... "kamēr vien gliemeži skrien".
Līgavainim noteikti ir jāprot... likt sievietei justies kā sievietei.
Līgavainis bez līgavas var pastāvēt, ja... viņš nemaz nav līgavainis.
Ja vīrietis no patiesas gribas būs nolēmis precēties, tad... līgava atradīsies!
Ja vīrietis izlems aizbēgt no altāra, viņš... aizbēgs pie īstās.
Īstā vecpuišu ballītē nekādā gadījumā... nevajadzētu būt kādam, kurš varētu izpļāpāties.