Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pārsteidzoši, cik glezniecisks un poētisks var būt purvs, ko, aplūkojot mākslinieka darbus, ieraugām pavisam citām acīm!

Mākslinieks Jānis Andris Osis atklāj, ka iedvesmu savām gleznām ir guvis, izstaigājot vairākus purvus, no kuriem katram ir savs raksturs. Lielais Ķemeru tīrelis piesaista ar skaudrumu, bet Cenas purvs ar skaistām, pat izsmalcinātām ainavām. Izjūtas, pārdomas un atklāsmes, kas radušās, vērojot un gleznojot purvu dažādos gadalaikos, mākslinieks Jānis Andris Osis uzticējis papīram arī rakstītā veidā: "Latviešu valodā teikās, nostāstos un parunās ar purviem saistītais aizvien locīts tādā kā biedējošā izpratnē. Ieskatoties tautas tradīcijās balstītajos nosaukumos, varam aptvert ļaužu attieksmi, virknējas čūsku, rupuču, raganu, velna, piķa, rūķu, čukstu, veļu un nāves purvi. Ja ņemam vērā, ka 10 procentus no Latvijas teritorijas aizpilda purvi, tad varētu šķist, ka visapkārt mums nav tie gaišākie un jautrākie kaimiņi."

"Tomēr šos visnotaļ krēslainos priekšstatus caurvij noslēpumainas vīzijas. Pavīd pa maldugunij. Arī literatūrā uzsprēgā gan drastiski erotiskas nojausmas par purva spīganām, gan gruzd nostalģiskas skumjas un uzmācas arī pavisam šodienīgas pārdomas par purva bridēju traģisko bravūru. Tas atstāj pēdas," turpina autors.

"Mūsdienu civilizētajā pasaulē, tai skaitā Latvijas modernajā, nereti degradētājā ainavā, neskartos purvus, tīreļus un dumbrājus uztveram kā harmoniski veldzējošu oāzi. Te ir ne ar ko nesalīdzināma, skaudra, šķietami nabadzīgāka augu valsts. Tomēr, vai par nabadzīgām var saukt nelielā auguma červeļainās priedītes, kuras purvos sasniedz 300 gadu vecumu? Visapkārt te valda ciņi, lāmas, sūnas, ķērpji, virši, rasenes un vesela putnu paradīze. Liels ir kārdinājums rotaļāties ar bagātīgi fakturēto dabas formu iluzorajām vīzijām purva ūdeņu spoguļos, bet pāri visam iespēja notvert un paust savas noskaņas no dzīves kņadas attālinātajā purva oāzē."

Mākslinieks teic, ka šodienas pragmatiskajā pasaulē atšķirībā no senākiem laikiem, runājot par purviem, visbiežāk dominē sauklis – Latvijas brūnais zelts – kūdra. "Kūdra patiesi ir bioloģiski izcili vērtīga dabas dāvana, kuras rūpnieciskā izstrāde un eksportēšana ārpus Latvijas ir ārzemnieku rokās. Pirmatnējo purvu pastāvēšana nākotnē ir apdraudēta, un vienlaikus Latvijas zelta nestā bagātība arīdzan iet secen. Kā purvā."

Šī izstāde, pateicoties mākslinieka Jāņa Andra Oša redzējumam, arī skatītājam it kā no jauna atklāj to, kas ir tepat līdzās, un paplašina priekšstatus par it kā labi zināmo un pazīstamo.