Turaidā pulcējās dažādu profesiju un dzīves pieredzes cilvēki, kuri savulaik vasarās strādājuši Turaidas pils izrakumos arheologa Jāņa Graudoņa vadībā. Jau reģistrējoties, gaisā virmoja īstena salidojuma gaisotne. Katrs atnācējs centās saskatīt, vai viņu agrākie izrakumu laiku draugi un kolēģi ir ieradušies. Pils pagalmā ikvienam bija iespēja speciāli sagatavotajā pils plānā atzīmēt tās vietas, kurās dalībnieki strādājuši izrakumu laikā.
Pasākuma atklāšanas runās un arī visas dienas garumā ar siltiem un pateicības pilniem vārdiem tika pieminēts arheologs Jānis Graudonis, kam 27. augustā tiks atzīmēta simtā dzimšanas diena, un kurš dalībnieku atmiņās palicis vienlaicīgi gan stingrs darbu vadītājs, gan sirsnīgs un atsaucīgs skolotājs saskarsmē ar ekspedīcijas dalībniekiem.
Apbrīna un pateicības vārdi no ikviena runātāja puses bija veltīti Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei, par pārliecību, par idejām, par finansējuma piesaisti, par spēju sadarbībā ar Jāni Graudoni tik mērķtiecīgi vadīt Turaidas pils izpēti, kā dēļ Turaidas pils pašlaik sniedz tik bagātīgu ieskatu mūsu tautas vēsturē. Apbrīna tika pausta arī par Turaidas muzejrezervāta izveidi un Turaidas vēsturiskā centra saglabāšanu. Savukārt direktore Anna Jurkāne savā uzrunā izteica visdziļāko pateicību visiem arheoloģisko ekspedīciju (1976. – 2000.) dalībniekiem par ieguldījumu Turaidas pils izpētē.
Pēc spēcīga jauniešu etnogrupas "Vējam kabatā" priekšnesuma un kopīgās ekskursijas pa Turaidas pils izrakumu laukumiem, pasākuma dalībnieki pulcējās muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas konferenču zālē. Latvijas vēstures institūta direktors, agrākais Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas darbinieks Guntis Zemītis, dalījās ar klātesošajiem savās pārdomās par Turaidas pils nozīmi Latvijas arheoloģijas kontekstā.
Savukārt Jānis Ciglis, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs, Turaidas pils arheoloģisko izrakumu dalībnieks jau no pamatskolas laikiem aizraujošā stāstījumā iepazīstināja ar nozīmīgākajiem atradumiem Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē.
Savā runā Jānis Ciglis atzīmēja, ka Turaidas pils arheoloģisko atradumu klāstā vēl pietiekami ir nenovērtēti 18. gadsimta beigas, 19. gadsimta sākumu raksturojoši sadzīves priekšmeti – trauki, kas reprezentē savu laiku un ir nozīmīgi kopējās vēsturiskās ainas veidošanā Latvijas mērogā. Sarunu stundas noslēgumā Latvijas vēstures institūta pētniece Ieva Ose kā lielisku piemēru nodemonstrēja turpinājumu arheologu darbam – iegūto vēsturisko priekšmetu vienas tēmas izpētes rezultātus. Pētot Turaidas pils izrakumu laikā iegūtās krāsns podiņu lauskas, Ieva Ose pastiprināti interesējusies par izmantotajiem rotājumu motīviem. Viens no padarītā darba piemēriem ir restaurētais Turaidas pils krāsns podiņš ar Svētā Kristofera attēlu. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja dzirdēt interesantu stāstījumu par tā interpretāciju un simbolikas nozīmi.
Pēcpusdienā pasākuma dalībnieki dalījās atmiņās un iespaidos par redzēto salidojuma laikā, klausījās izcilu mūziķu priekšnesumus grupas "Bella trio" izpildījumā, visi tika cienāti ar īpašo arheologu putru, kuras garša atsauca atmiņās daudzu jaunības dienas un arheoloģiskajā ekspedīcijā pavadīto laiku.
Dienas noslēgumā muzejrezervāta speciālists – arheologs Egils Jemeļjanovs (savulaik arī Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas darbinieks) klātesošos veda uz 2013. gada izrakumu laukumu Jāņkalnā, kur darbu laikā jūlijā tika atrastas nozīmīgas liecības par apdzīvotību Turaidā pirms 11. gadsimta. Salidojuma dalībnieki devās mājās iedvesmoti un gandarīti par kopīgo veikumu Turaidas pils izpētē un izteica cerību par iespējām no jauna tikties Turaidā līdzīgā pasākumā arī nākotnē.
