25.07.2013 16:33

Ķekavā dzimst jauns rokmūzikas festivāls

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Mēs ļoti daudz runājam par to, kā nav, bet maz darām, lai kaut kas būtu," teic viens no rokmūzikas festivāla "Klang" organizatoriem Edgars Rakovskis. "Mēs ļoti daudz runājam par to, kā nav, bet maz darām, lai kaut kas būtu," teic viens no rokmūzikas festivāla "Klang" organizatoriem Edgars Rakovskis. Agnese Dzene

Ķekavas novada Klanģu kalnā šajā nedēļas nogalē notiks vienīgais Latvijas mēroga rokmūzikas festivāls "Klang".

Idejas autori un pasākuma organizatori ir divi puiši – Edgars Rakovskis un Edijs Rudzis. Kad citi jautā: "Kāpēc jūs domājat, ka jums izdosies?", viņi atbild: "Kāpēc ne?"

– Edgar, kas jūs pamudināja rīkot šo festivālu?

– Galvenais iemesls, kāpēc to organizējam, ir tas, ka pašiem nav īsti, kur spēlēt. (Edgars – grupas "Relicseed" vokālists un ģitārists, Edijs – grupas "The Factor" ģitārists – red.) Festivālā "Summer Sound" roka skatuves nav, "Zvērā", "Fonofest", "Pīlādzis" nenotiek. Nu tad jārīko pašiem savs. Sākumā bijām domājuši saaicināt tikai tuvākos draugus, čomus un kolēģus, bet pamazām šī ideja apauga, un tā nolēmām pamēģināt kaut ko plašāku.

– Cik nesen sākāt domāt par to, ka šādu festivālu vajadzētu?
– Ļoti nesen. Martā. Tāpēc tas ir liels eksperiments un viss tiek darīts zibenīgā ātrumā. Mums šobrīd nav neviena sponsora. Kaspars Upacieris mums ir ļoti liels palīgs, Boom FM jau varam saukt par savu radio, jo tur mums pašiem jau ir sava pleijliste, katru ceturtdienas vakaru savs raidījums – nu ko vēl vairāk? Tehniskajā ziņā mums ļoti palīdz Jānis Levics.

– Vai tev un Edijam ir kāds sakars ar Ķekavu?
– Nē. Šobrīd man ir tiešs sakars ar Ķekavas novada domi, jo ar viņiem šis pasākums ir saskaņots. Lai gan es pusi savas bērnības esmu pavadījis Ķekavas novada Valdlaučos – Rāmavā.

– Vai pats iepriekš zināji par tādu Klanģu kalnu?
– Ja godīgi, tad nē.

– Un kā tad tomēr nolēmāt tieši šajā vietā rīkot festivālu?
– To ieteica jau pieminētais Jānis Levics. Viņš ir no Ķekavas. Par festivāla norises vietu bija divas versijas: viens bija Klanģu kalns, otrs – Zvārtas iezis. Paldies Dievam, ar Zvārtas iezi mums nekas nesanāca, jo tur izmaksas būtu jāreizina ar divi. Tur, protams, ir ļoti skaisti, un es ceru, ka ja ne nākamgad, tad vismaz aiznākamgad mēs tur tomēr uzrīkosim festivālu. Šoreiz mēs vienkārši nevarējām pagūt visu saskaņot ar attiecīgajām institūcijām.

Klanģu kalns savukārt ir ļoti tuvu Rīgai, līdz ar to arī organizēt ir mazliet vieglāk. Pēc komentāriem internetā var spriest, ka ļoti daudzi plāno doties uz festivālu ar riteņiem. Šis esot pirmais festivāls, uz kuru var aizbraukt ar riteni.

– Pirms nedēļas biju aizbraukusi līdz Klanģu kalnam un tur vēl nekas neliecināja par to, ka jau šajā nedēļas nogalē tur notiks festivāls. Tāda pamesta un aizmirsta vieta.
– Atbrauc tagad – viss par to liecina. Pirmdien pārvācāmies un intensīvi gatavojamies festivālam – kopjam teritoriju, būvējam skatuves.

– Kā jau pats iepriekš teici – šogad Latvijā vairs nav alternatīvās mūzikas festivālu. Tagad paši esat uzdrošinājušies spert šo soli un cerat, ka atšķirībā no pārējiem jums tomēr izdosies.
– Šovasar otra tāda festivāla Latvijā nebūs. Ar tādām grupām un tādu muzikālo stilu – pasmagu alternatīvo roku. Kas attiecas uz nākotni – protams, tas lielā mērā atkarīgs no mums, bet zināmā mērā arī no grupām. Latvijas smagās un alternatīvās mūzikas sabiedrība nav orientēta uz uzņēmējdarbību, un tas ir diezgan paradoksāli, jo ļoti bieži var dzirdēt, ka mums nekā nav, nekas nenotiek, neviens neko nepērk, neapmeklē koncertus.

Bet kāpēc tāda tendence? Kāpēc par to neviens nedomā? Kad pašiem kaut kas ir jādara, tad neko negrib. Runājot par finansēm – kā var veidoties kaut kāda naudas aprite, ja neviens to neveido. Neviena no Latvijas alternatīvās mūzikas grupām ar spēlēšanu nepelna iztiku. Grupas dalībnieki ikdienā strādā citus darbus, kur nopelnīto viņi investē grupā. Mums pietrūkst šādas uzņēmējdarbības vai biznesa domāšanas. Mēs ļoti daudz runājam par to, kā nav, bet maz darām, lai kaut kas būtu.

– Šis festivāls būs ilgtermiņa vai īstermiņa projekts?
– Pirmajā gadā par milzīgiem mērķiem runāt negribas, bet jau tagad ir skaidrs, ka šo ideju turpināsim arī nākamgad un arī pēc diviem gadiem. Par vietu un laiku pagaidām neko nevaru teikt. Mums ar Ediju šī ir pirmā pieredze šāda mēroga pasākuma organizēšanā. Lielākā pieredze līdz šim ir bijusi novērotāja lomā dažādos festivālos. Pirmajā gadā centīsimies maksimāli nepieļaut kļūdas. Nākotnē gribētos panāk tādu "Summer Sound" līmeni, tikai attiecīgi konkrētajā žanrā. Ja mums kādreiz kaut kas tāds izdosies, būšu ļoti priecīgs.

– Zināms, ka šī brīža veiksmīgākais un populārākais festivāls "Positivus" pirmos gadus strādāja ar zaudējumiem. Cik lieliem zaudējumiem jūs esat gatavi?
– Domāju, ka ne lielākiem, cik daudz paši tajā būsim ieguldījuši. Šobrīd vispār ir ļoti grūti spriest par to, vai zaudējumi vispār būs vai nebūs. Pēc cilvēku lielās intereses un komentāriem internetā šķiet, ka jābūt kādiem trim tūkstošiem cilvēku. Internetā pasākuma afišu apskata 40 tūkstoši cilvēku, bet biļetes pagaidām pērk neproporcionāli maz. Kāpēc tas tā ir, nezinu.

– Bet cik cilvēkus esat gatavi uzņemt, ar cik esat rēķinājušies?
– Ar pusotru tūkstoti. Ja būs vairāk – brīnišķīgi.

– Kad zvanījāt mūziķiem un aicinājāt viņus uzstāties, kāda bija reakcija par to, ka organizējat jaunu alternatīvās mūzikas festivālu?
– Visi ļoti priecīgi, bet, protams, bija daudz jautājumu par to, kā mēs divatā domājam izdarīt to, ko citi līdz šim nav varējuši. Nevienam nesanāca, kāpēc jums sanāks? Tad man ir pretjautājums – bet kāpēc ne? Neviens neliedz rēķināt, plānot un interesēties. Mēs ar Ediju esam pārliecināti, ka kaut kas notiek tikai tad, ja dara. Tā vietā, lai runātu par to, ka mums nav, kur spēlēt un cik tas viss ir grūti, mēs vienkārši rīkojam festivālu.

– Kas nepieciešams, lai festivāls izdotos?
– Labi laikapstākļi bez lietus. Visu pārējo izdarīsim paši.