Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Simboli

Dome

Domes priekšsēdētājs:
Viktorija Baire

Dzimusi 1982. gadā
Izglītība: Latvijas Universitāte, juriste
Ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas

Bērnu radošais pulciņš "Jautrās otas"

Izveidots: 2006.gadā Vadītāja: Ilze Ukstiņa Tālrunis: 67938960 E-pasts: katlakalnatn@apollo.lv Nodarbības: pirmdienās un otrdienās Katlakalna Tautas namā

Rokdarbu pulciņš "Labieši"

Izveidojies: 1980.gadā Vadītāja: Veronika Beiermane, konsultante - Baiba Balode Tālrunis: 29422363 Nodarbības: ceturtdienās 14:00 Ķekavas kultūras namā

Bērnu tautas deju kolektīvs "Ābolīši"

Nodarbības: Baložu pilsētas kultūras namā

Bērnu tautas deju kolektīvs "Daina"

Vadītāja: Daina Marija Zozuļa, repetitors - Dzintars Zeibots
Tālrunis: 26333305
E-pasts: dai-na@one.lv

Nodarbības: Ķekavas kultūras namā
Pirmdien 16:30 (vecākā grupa)
Otrdien 15:00 (jaunākā grupa)
Trešdien 15:00 (jaunākā grupa), 17:00 (vecākā grupa)

Bērnu teātris "Mēs"

Dibināts: 1995.gadā
Nodarbības: Katlakalna Tautas namā

Ķekavas pagasts:

Kopējā pagasta platība ir 20 091 hektārs. Apmēram pusi no tās aizņem meža platības, bet aptuveni deviņus tūkstošus ha jeb 43,5% no kopējās teritorijas - lauksaimniecības zemes.

Ķekavas pagasts robežojas ar Rīgu un stiepjas aptuveni 20 kilometru garumā gar Rīgas - Bauskas šoseju salīdzinoši šaurā joslā. Tā teritoriju šķērso vairākas mazas upes – Ķekava, Misa, Olekte, Titurga, Tāmurga, Bērzene, Dobupīte, Sūnupīte, no kurām lielākās ir Ķekavas un Misas upes.

 

Baloži:

Uz rietumiem no Baložiem plešas Mēdemu purvs. Apvidu šķērso vairākas kāpas, augstākā no tām - Mūles kalns (26 m) - atrodas līdzās Baložu centram.

Baložos ir sastopami vairāki mazi ezeri. Viens no lielākajiem, kas atrodas Baložu pilsētas vidusdaļā, ir Titurgas ezers (Mūlskalna, Mūlkalna, Tīturgas ezers), un tā platība ir apmēram 12 ha.

Medema purva austrumu malā, Baložu pilsētas teritorijā, no Titurgas ezera iztek Titurgas upīte, saukta arī Tīturga, kas ir astoņus kilometrus gara.

 

Daugmales pagasts:

Daugmales pagasts atrodas Daugavas kreisajā krastā, un tā teritorijas kopplatība ir 63 km², no kā zemes platība ir 6263 ha – 1365,6 ha lauksaimniecībā izmantojamā un 3796,8 ha meža zeme.

Vēsture

1435.gadā pirmoreiz rakstiskos dokumentos minēta Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām kā Livonijas ordeņa un Rīgas prāvesta zemes strīdus objekts. Novads senatnē bija samērā reti apdzīvota zemgaļu teritorija Upmales ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.-7.gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas jau bija izveidojušās lībiešu valstiņas, tāpat arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni 13.gadsimtā dzīvojuši lībieši.

Daugmales nosaukums cēlies no ģeogrāfiskā izvietojuma. Tās ziemeļu daļu norobežo Daugava, un šī vieta ir bijusi apdzīvota jau tālā senatnē. Apvidū kādreiz atradās Pikstezeres muiža, kuras vārds cēlies no Baldones meža upītes Pikste, Pikstere. Tās ūdeņi lauzās uz Daugavu, pa ceļam veidojot nelielu ezeriņu, kas vēlāk kļuva par Dzirnezeru. Pie tā atradās senākā zināmā muižiņa šajā pusē.

Tā kā galvenais transporta ceļš tolaik bija Daugava, visa sadzīve norisinājās tās krastā. Tostarp arī ceļš, kas veda no Rīgas uz Jaunjelgavu (toreiz Frīdrihštati), vijās tieši gar Daugavu. Tomēr samērā lielais attālums līdz Daugavai un ceļam bija Pikstezeres lielākais trūkums. To nolēma labot, jaunās ēkas ceļot pie Daugavas. Šādi radās Jaunā muiža jeb Daugavas muiža. Izdevīgais novietojums to drīz vien padarīja par galveno, savukārt vecajai bija lemts pusmuižas liktenis.

Baložu pilsētas daļas – Titurgas - nosaukums cēlies no Titurgas ezera vārda. Par Baložiem kādreiz sauca mežniecību Rīgas apriņķī. Tā atradās netālu no dzelzceļa, tādēļ šādi nosaukta arī tuvākā dzelzceļa stacija.

Tā kā mežniecības zemes bija ļoti bagātas ar kūdras purviem, to apkārtnē (Olaines pusē) 1945. un 1946.gadā sākusies kūdras izstrāde, un tādējādi veidojusies apdzīvota vieta. 1947.gadā nodibināta kūdras fabrika Baloži, ap kuru izveidojās strādnieku ciemats. Sākumā tas ietilpa Olaines ciema teritorijā, bet 1958.gadā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu pārveidots par atsevišķu vienību – pilsētciematu.

1957.gadā tika iekārtota kūdras ieguves mašīnu izmēģinājumu rūpnīca. Kūdras ieguve un transports bija pilnīgi mehanizēti, jo uz Baložu staciju savulaik izvadīti Olaines un Mēdemu purva šaursliežu izvadceļi.

1974.gadā Baložu ciemata teritorijai pievienoja daļu bijušā Katlakalna pagasta līdz Bauskas šosejai.

1991.g. 14.novembrī Baloži ieguva pilsētas tiesības, un tai pievienoja Olaines un Ķekavas pagastu zemes.

Objekti

Noderīgi

Kaimiņi