Rūpniecības produkcijas apjomi jūlijā un augustā aptuveni turējās augstajā jūnija līmenī. Preču eksporta vērtība augustā sasniedza jaunu rekordu, un joprojām bija būtiski augstāka nekā šī gada sākumā vai pagājušā gada vasarā. Arī iekšzemes pieprasījums atgūstas no gada sākumā piedzīvotā šoka – mazumtirdzniecības apjomi augustā uzrādīja būtisku pieaugumu jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vidējais cenu līmenis samazinājās gan jūlijā, gan augustā, un septembrī atkal nedaudz palielinājās. Patērētāju un ražotāju pārliecības rādītāji liecina, ka septembrī attīstība turpinājās, tātad arī trešajā ceturksnī kopumā ekonomikas apjoms būs pieaudzis.
Kas gaidāms nākotnē? Šobrīd pastāv vairāki būtiski riski Latvijas ekonomikas turpmākai attīstībai, galvenokārt saistībā ar norisēm ārpus Latvijas un to ietekmi uz eksportu. Viens no tiem ir nepieciešamība tālāk samazināt budžeta deficītus Dienvideiropā – valdības tēriņu samazinājums un nodokļu celšana, protams, īstermiņā samazinās pieprasījumu un arī importu šajās valstīs. Otrs risks ir saistīts ar iespējamā Grieķijas defolta negatīvo ietekmi uz finanšu tirgu. Grieķijas valdībai pārstājot pildīt savas saistības, bankas un citi investori, piemēram, pensiju fondi, daudzviet Eiropā būtu spiesti norakstīt zaudējumos lielu daļu no ieguldījumiem Grieķijas parādzīmēs. Tas vismaz īstermiņā pasliktinātu kredītu pieejamību un negatīvi ietekmētu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem.
Taču vienlaikus ir arī vairāki pozitīvi aspekti. Latvijai svarīgākie eksporta tirgi ir kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, Ziemeļvalstis, Vācija un Krievija, kurās atšķirībā no Dienvideiropas valdību finanses ir stabilākā stāvoklī un nav nepieciešami tālāki budžeta deficīta samazināšanas pasākumi, kas negatīvi ietekmētu iekšzemes pieprasījumu attiecīgajās valstīs. Arī eiro procentu likmes, visticamāk, būs esošajā zemajā līmenī vēl aptuveni gadu, tātad arī procentu maksājumi nepalielināsies.
Kopumā tā saucamais otrais krīzes vilnis, kas tieši skars Dienvideiropas valstis, Latvijā un Baltijas jūras reģionā kopumā, visticamāk, nozīmēs lēnu izaugsmi, nevis ekonomikas kritumu.
Lai saņemtu konsultāciju, jādodas uz Nordea bankas klientu apkalpošanas centru “Sigulda” K. Valdemāra ielā 1a darba dienā no 9.00 līdz 17.00. Ja ir jautājumi par bankas sniegtajiem pakalpojumiem, konsultāciju var saņemt arī pa tālruni 67972097. Vairāk informācijas www.nordea.lv