Vaina laikam ir citā apstāklī, un tie daži grādi decembrī nevarēja izraisīt tik milzīgu rēķinu kāpumu: šķiet, pie vainas ir ievērojamais gāzes cenas un pievienotās vērtības kāpums (no 5 uz 12 %), droši vien arī nomierinošās runas, ka ekonomika atlabusi un dažiem algu var palielināt, prēmijas izmaksāt un darba apstākļus uzlabot. Nepieciešama rūpīgāka analīze, kurš faktors rēķinu kāpumu ietekmē vairāk, bet fakts paliek fakts, ka dzīvokļu iedzīvotājiem ir ievērojami vairāk jāmaksā par apkuri.
Manuprāt, galvenais iemesls ir tajā, ka pēdējos 10 gados visas cenas ne visai saprātīgas valsts pārvaldīšanas rezultātā ir palielinājušās vairākkārt, taču algas, pensijas, stipendijas varbūt tikai dubultojušās, un tad ir loģiskais "veiksmes stāsta" epilogs – cilvēki vairs nespēj apmaksāt rēķinus.
Man nav saprotams, kādēļ sava novada iedzīvotājiem vajag mēģināt pasniegt, ka tieši viņi pārmaksā un tieši pašvaldības vainas dēļ. Kāpēc Ropažu novada iedzīvotājiem vajag stāstīt stāstu "kā būtu, ja būtu...". Taču laikam pašvaldību vēlēšanu tuvums nosaka – ko solīt, ko stāstīt, lai iedzīvotāji izvērtē savu potenciālo kandidātu varēšanu vai nevarēšanu.
Kā komisijas loceklis iedziļinājos "katlu epopejā" no sākuma līdz parakstu vākšanas kampaņai, kura dīvaini sākās līdz ar komisijas izveidi, lai paši izvērtētu šo projekta likumību un lietderību, un tam sekojošam paziņojumam, ka tie nekam neder un iedzīvotājiem nebūs ziemā nodrošināts pietiekams siltums. Iepazinies ar pirmo lēmumu un pašam balsojot par "gāzes apkures tehnoloģisko iekārtu nomaiņu uz alternatīvo, atjaunojamo resursu tehnoloģiju iekārtām" (tautas valodā katliem), līdz 93 lappušu apjomīgajam, pieredzes bagātu RTU profesoru ekspertīzes slēdzienam par Ropažu un Silakroga katlu mājās uzstādītajiem katliem, radās šāds viedoklis.
1. Ideja bija ļoti pareiza, lai nauda, katru apkures sezonu ~300 tūkstoši latu, paliktu Latvijas ekonomikā, nevis aizplūstu uz citu valsti un arī mazinātu rēķinus.
2. Pieteikšanās ES fondiem notika pēc "valsts ieviestās un uzstādītās sistēmas noteikumiem" – sasteigti, pēdējā brīdī, mēģinot uzzināt, kam piešķirs, cik piešķirs, par ko piešķirs. Tādā gadījumā, loģiski, jāapzina situācija un iespējas, jāpagūst uzrakstīt projektu un laikā to iesniegt izskatīšanai. Tad atkal termiņā, kas pašvaldības esošai kapacitātei ir līdzvērtīgs izaicinājumam, jāizsludina iepirkums, kam jābūt ar rezultātu, lai nav izniekots iepriekšējais laika un finanšu ieguldījums. Iespējams, nav attaisnojami, tomēr ir cilvēcīgi saprotami, ka šādā situācijā gadās arī kļūdas, kuras nevar saistīt tikai ar "nelikumībām".
3. Kad pašvaldībā saprata – ar ES atvēlēto līdzfinansējumu neiznāk pat viens katls, kas darbināms ar šķeldu un kuru varētu uzstādīt tikai Silakrogā, tika pieņemts lēmums projektu rakstīt uz maksimāli pieejamo līdzfinansējumu Ls 450 000, uzstādot alternatīvu gāzei – ar koksnes granulām darbināmus katlus Ropažos un Silakroga katlu mājās.
4. Sākotnējam projekta izstrādātājam un vadītājam S. Celmiņam bija informācija, ka Latgalē vairākās katlu mājās ļoti veiksmīgi tiek izmantoti poļu ražotāja "Zammer" cietā kurināmā katli ar labiem lietderības rādītājiem. Tas bija iemesls, lai kāds no pašvaldības dotos uz Poliju un noskaidrotu visus ar "Zammer" katliem saistītos jautājumus. Rezultāts – poļu ražotājam izdevās "nokaulēt" cenu, lai vispār projektā piedalītos, kā arī sarunātu tehnoloģisko iekārtu aprīkojumu, tad attiecīgi varēja turpināt ieceri uzstādīt alternatīvā kurināmā iekārtas Ropažu un Silakroga katlumājās.
5. Atkārtošos, bet tālākais process bija tāds, kāds mūsu valstī tiek praktizēts, un, lai saņemtu līdzfinansējumu, dažreiz jābalansē uz morāles, ētikas un likumības robežas.
6. Tad uz laiku pie "varas grožiem" nokļuva I. Gailītis, un process tika virzīts (kavēts, jo katlus vajadzēja iedarbināt jau iepriekšējā sezonā) pēc viņa saprašanas – lauzts līgums ar iepriekšējiem būvniekiem, noslēgts līgums ar nākamajiem, mainītas projekta daļas, veikta vēl virkne papildu darbību, ieskaitot – iepirkumā vieni nosacījumi, līgumā ar nākamajiem būvniekiem citi nosacījumi, kas liek uzdot jautājumus – kāpēc "nederīgos, neīstos katlus" gadu turpināja uzstādīt un 2012. gadā 26. aprīlī apstiprināja to pieņemšanu ekspluatācijā (2013. gada 22. februāra sapulces laikā nolasīja paša parakstīto pieņemšanas aktu).
7. Katli, darbojoties apkures sezonas garumā, pierādījuši, ka var nodrošināt iedzīvotājus ar siltumu un, pats galvenais, par ~30 % lētāk, nekā tas būtu, ja kurinātu ar gāzi.
Biedrības "Ropažu laiks" organizētajā sapulcē finansista K. Kociņa mēģinājumi pasniegt, ka tiekot pārmaksāts, jo pašvaldības vainas dēļ neesot uzstādīti šķeldas katli, maigi sakot, ir nenopietni. Kā saprast un vērtēt viņa izteikumu – "vajadzēja projektā tāpat kā domes lēmumā rakstīt, nevis "atjaunojamie resursi", bet "šķelda", tad nebūtu pretenziju"? Varētu jautāt Madonas pašvaldībai, vai viņu realizētā Kohēzijas fondu projektā "Siltuma avota uzstādīšana un katlu mājas rekonstrukcija" patiesībā geizeru uzstādīja...
Nevarētu īpaši pārmest tieši viņam, jo tikai sapulces laikā viņš uzzināja, kādas bija pašvaldības reālās finanšu un šķeldas pielietojuma iespējas un ka realizētā apkure ar granulām ir jau 30 %, nevis, kā viņš domāja, 20 % lētāka. Nedomāju, ka iedzīvotāji nopietni uztvēra labi apmaksāta finansista (35 eiro stundā) aicinājumu "paspēlēties ar skaitļiem", jo no zālē esošiem tikai daži saņem tādu atalgojumu par veselas dienas darbu, bet gandrīz visi iedzīvotāji uz "savas ādas" izjūt banku – "finansistu spēlīšu" – sekas.
Arī K. Kociņa ieteikums pašvaldībai – no kopējā budžeta "subsidēt" lielos rēķinus par apkuri – ir populistisks, jo nav izpildāms un atgādina ne tik ļoti seno pagātni, kad par mums visiem rūpējās valsts. Interesanti, ko par to teiktu iedzīvotāji, kas ņēmuši kredītus, ko investējuši savos senču īpašumos, siltuma racionālākajās tehnoloģijās, siltinājuši savas mājas, dzīvokļus un tagad spiesti pelnīt naudu ārzemēs, lai tos neuzdāvinātu "svensonu" bankām?
Gribu atvainoties skolotājai, kas sapulces laikā aizrādīja par manu emocionalitāti, bet tiešām bija grūti noturēties, ja man kā profesionālam auto speciālistam, finansists mēģina iestāstīt, ka par zaparožeca cenu būtu jābrauc ar "Ferrari"!
Raksts tapa, lai iedzīvotājus informētu – valstij un Ropažu novadam svarīgais realizētais projekts ar ES finansējumu palīdzību tiek bezatbildīgi nomelnots, kas absolūti nav Ropažu novada iedzīvotāju interesēs.
Noslēgumā gribētos aicināt respektēt viedokli – sviestam jābūt uz maizes, nevis tam jābūt politikā!
Iepriekš:
Ropažu novads apsver aizņēmumu, lai atmaksātu VARAM naudu par apkures katliem